No 10. jūlija Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī, Jāņa ielā 17, skatāma ekspresizstāde, kurā eksponēts muzeja krājuma jaunieguvums – 13./14.gs. kāju sietavu atdarinājums, kas nākotnē papildinās muzeja ekspozīcijā izvietotās šī laika kuršu sievietes tērpa rekonstrukciju.

Viens no senākajiem zināmajiem kuršu sieviešu kāju ietērpšanas veidiem bija to notīšana ar šauru, speciāli austu lenti – sietavām, ar ko spirālveidīgi notina apakšstilbus. Pēdas daļai izmantoja otru, līdzīgi, bet vienkāršāk darinātu audumu – kājautu.

Sietavas darināja no vilnas, audumā noteiktos rakstos ieaužot nelielus bronzas riņķīšu. Riņķīšu diametrs bija ap 4 mm, tie gatavoti no ap 0,8 m resnas bronzas stieples. Aužot ap 3 m garās sietavas, riņķīšu ieaušana noteiktā rakstā bija laikietilpīgs un sarežģīts darbs. Līdz ar to šādas grezni rotātas sietavas netika plaši lietotas un uzskatāmas par samērā retu tērpa sastāvdaļu. Nerotātās sietavas arheoloģiskajā materiālā nav saglabājušās, bet ar bronzu rotātās 13.- 14.gs. sietavas konstatētas tikai astoņos gadījumos.  Ziemeļkurzemē tās konstatētas Ances Centra senkapu, Dundagas Laukumuižas un Puzes Lejaskroga senkapu 13.-14.gs. sieviešu apbedījumos. 

Sietavu atdarinājumu audusi Dagnija Pārupe. Pateicoties tam, ka jaunam izstrādājumam nav laika atstātie robi un nogulsnējumi, šajās sietavās var redzēt tā smalkumu un ieguldīto darba apjomu.

Ances Centra senkapu ap 3.50 m garās un 11 cm platās sietavas tītas no potītes uz augšu līdz celim, veidojot vienai kājai 12, bet otrai 11 pamīšus ejošas tinuma kārtas. Atlikušais auduma gabals kājas aizmugurējā daļā ieslīpi novirzīts uz leju potītes virzienā un pie tās nosaitēts ar rakstainu celaini. Tinumi veidoti katrai kājai pretējā virzienā.

Ekspresizstāde skatāma muzeja ekspozīcijas ietvaros līdz 31. jūlijam.