Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī no 30.augusta pēcpusdienas būs skatāma Latvijas Sarkanā Krusta un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kopīgi veidotā ceļojošā izstāde par Sarkanā Krusta vēsturi. Izstādē eksponēts daudzveidīgs eksponātu klāsts un informatīvais materiāls. Trešdien, 30.augustā plkst.16 interesenti tiek aicināti uz izstādes atklāšanu.

Starptautiskās žēlsirdīgās organizācijas vēsture iesniedzas 1859. gadā, kad Ziemeļitālijā, Solferino ciema tuvumā notika Itālijas un Francijas apvienoto spēku nežēlīgā kauja pret Austriju. Šajā kaujā gāja bojā un  tika ievainoti 39 tūkstoši karavīru. Pēc kaujas aculiecinieka tirgotāja Anrī Dināna (1828-1910) ierosmes 1863. gadā Šveicē tika izveidota Starptautiskā komiteja palīdzības sniegšanai ievainotajiem, kuru vēlāk, – 1876. gadā, pārdēvēja par Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju.

Latvijas Sarkanā Krusta pirmsākumi saistāmi ar Krievijas Ievainoto un slimo karavīru aizgādības biedrību, ko dibināja 1867. gadā, bet 1879. gadā pārdēvēja par Krievijas Sarkano Krustu. Šīs organizācijas sastāvā ietilpa arī Vidzemes un Kurzemes guberņu Sarkanā Krusta komitejas.

  1. gada 20. novembrī dibināta Latvijas Sarkanā Krusta biedrība, kuru vadīja 25 cilvēku liela Galvenā valde, kuras mītne (no 1921.gada) atradās Rīgā, Skolas ielā 1. Biedrības dibināšanas ierosinātājs un pirmais priekšnieks bija Dr. med. Jānis Jankovskis (1876-1925). Pirmā pasaules kara laikā J. Jankovskis bija Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotās lazaretes vecākais ārsts.
  2. gada sākumā Latvijas Sarkanais Krusts uzturēja 10 slimnīcas, 4 sanatorijas, 2 žēlsirdīgo māsu skolas, 6 aptiekas, 10 ātrās palīdzības stacijas, 66 reģionālās nodaļas, 98 veselības kopšanas punktus un 18 veselības punktu dāmu komitejas, 8 laboratorijas, 13 rentgena kabinetus un 73 zobārstniecības kabinetus. Kopumā tika nodarbināti 150 ārsti, 60 zobārsti, 200 žēlsirdīgās māsas, kā arī citas personas. Padomju okupācijas gados Sarkanā Krusta organizācijas ziņā bija organizēt sanitārās kopas un sanitāros posteņus, medmāsu sagatavošanu, sanitāro darbu un izglītošanu skolās, kā arī asins donoru kustību.

[Not a valid template]