Šogad Itāļu dizaina diena ar kopējo tēmu «Reģenerācija. Dizains un jaunās tehnoloģijas ilgtspējīgai nākotnei» Latvijā ienāk 23.martā ar Stefano Fontanas lekciju Rīgas Tehniskajā Universitātē par t.s. Milānas racionālisma arhitektūras paraugu  – Velaskas torni.

Kas atrodams Ventspils muzeja krājumā, ko var saistīt ar itāļu dizainu vai dizaina vēsturi?

Atklājas, ka tā ir majolikas vāze, ko savulaik dziedātāja Alīda Vāne atvedusi no Itālijas, kur apguva dziedātprasmi un nodzīvoja 15 gadus.

Majolika ir viena no daudzajām keramikas tehnikām, tā ierasti ir gaiši glazēta trauka masa ar krāsainas glazūras rotājumiem – ziedu, vēsturisku ainu u.c. motīviem. Tehnikas nosaukums cēlies no Maļorkas salas (Spānija) no kurienes šis spilgtais, ar mauru kultūru saistītais keramikas veids izplatījās un īpaši populārs kļuva Itālijā 15.gs. gadsimtā. Ar majolikas izstrādājumiem aizrāvās arī vesela virkne spožu t.s. krievu Sudraba laikmeta mākslinieku (M.Vrubels, V.Vasņecovs), bet vēlāk arī tādi modernisti, kā F.Ležē un P.Pikaso. 19.gs. ar dekoratīvo trauku metu gleznojumiem nodarbojās Rīgā dzimušais, vācbaltu izcelsmes gleznotājs un zīmētājs Georgs Vilhelms Timms.

Savukārt Ventspils ir pazīstamās mākslinieces Alīdas Vānes (1899-1969) dzimtā puse un 1937.gadā kopā ar Ventspils simfonisko orķestri dziedātāja uzstājas koncertsezonas noslēgumā Atpūtas dārzā, kurā savāktie līdzekļi pēc dziedātājas ierosmes, tika izmantoti Ventspils luterāņu baznīcas ērģeļu atjaunošanai. Ventspilī māksliniece uzstājas vairākkārt, neraugoties uz operdziedātājas aktīvo koncertdarbību pasaulē. Pēc 1905. gada revolūcijas A.Vāne kopā ar vecākiem pārceļas dzīvot uz Bostonu, kur uzsāk mācīties mūziku, turpinot studijas Itālijā, 1931.-1937.g. ar dažādām opertrupām uzstājas ASV, Argentīnā, Urugvajā, Čīlē, Holandē. Pēc atgriešanās Latvijā ir Latvijas Nacionālās operas soliste (1937-1944). Koši pavasarīgā majolikas tehnikā apgleznotā vāze Ventspils muzejā nonākusi kā dāvinājums no dziedātājas Alīdas Vānes mīļajām Alkšņu mājām 1971.gadā.