Šogad, tāpat kā citus gadus, apmeklētājus priecēs krāšņi un neredzēti īrisu ziedi, kas gozēsies Piejūras brīvdabas muzejā no 16. līdz 18.jūnijam. Īrisiem nosaukumu esot devis Hipokrāts. Grieķu mitoloģijā īriss ir varavīksnes personifikācija, kas no Olimpa nolaidusies uz zemi, lai cilvēkiem darītu zināmu dievu gribu. Īrisus kā kultūraugus kultivē jau divus tūkstošus gadus, bet Latvijā to vēsture ir daudz īsāka. Joprojām lauku sētās atrodas īrisu šķirnes, kas no 19.gs. muižu parkiem ieceļojušas zemnieku dobēs, bet purvainās savvaļas lankās aug skaistās dzeltenās skalbes – īrisu mežonīgās radinieces.
Aigas Felš-Milbergas kolekcijā, kas veidojusies 15 gadu garumā, dārzā aug jau vairāk nekā 200 īrisu, bet izstādē būs skatāmas aptuveni 100 šķirnes. Taču arī tiem interesentiem, kas vēlas aplūkot bagātīgo dārzu, vienojoties ar dārznieci, ir tāda iespēja.
Lielziedu īrisi šogad atvērušies vēlāk nekā citu gadu. Izstāde Piejūras brīvdabas muzejā atvērusies kopā ar īrisiem un skatāma no 16.jūnija līdz 18.jūnijam.