Ventspils muzeja plenērā Agrīnais reālisms 2019’ piedalās gleznotāja un keramiķe Ērika Kumerova (1973), kuras glezniecībā valda krāsu prieks, bagātīgas faktūras un realitātei pietuvināts redzējums. Ērika Kumerova dzimusi Rīgā, studējot Latvijas Mākslas Akadēmijā, kļuva par Humboltda Universitātes (ASV) stipendijas laureāti, kur studēja divus gadus. Atgriežoties no Savienotajām Valstīm, Ērika arī Latvijas Mākslas akadēmijā iegūst bakalaura grādu. Ērikas kontā ir piecpadsmit personālizstādes, kā arī dalība grupu izstādēs un dažādos mākslas projektos. Ērika Kumerova ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre un Jūrmalas mākslinieku biedrības biedre. Pati māksliniece par savu radošo darbību saka: “Esmu gandarīta, ja manos darbos ir jaušama, harmonija, dinamika, pārsteigums, dzidrums un prieks. Man nepatīk provocēt vai šokēt.”

Ērikas Kumerovas darbus varēs redzēt klātienē plenēra noslēgumā, izstādes atklāšanā 4.maijā plkst.15:00 Livonijas ordeņa pilī.

Glezniecības plenēra Agrīnais reālisms 2019’ dalībnieks Māris Čačka ir pedagoģijas doktors, izglītības darbinieks (strādājis par Daugavpils Universitātes Mākslu katedras vadītājs), kopš 2013.gada Daugavpils Marka Rotko Mākslas centra programmu direktors, daudzu mākslas izstāžu un simpoziju kurators Latvijā un ārvalstīs. Un tomēr, Māris ir arī mākslinieks, – grafiķis un gleznotājs, kas savdabīgi sapludinājis grafikas izteiksmes līdzekļus ar glezniecības paņēmieniem, lai veidotu savus, īpašos lielformāta gleznu dialogus.

Mākslinieks Māris Čačka ir mākslas izstāžu dalībnieks kopš 1997. gada, piedalījies vairāk nekā 80 mākslas izstādēs, no kurām 14 ir personālizstādes Latvijā un 5 ārvalstīs. 2018.gadā viņa veikumu varēja iepazīt līdz šim apjomīgāko darbu personālizstādē “Noteiktie un nenoteiktie dialogi” Mākslas stacijā Dubulti.

Māra Čačkas Ventspils plenēra vizuālās inspirācijas varēs vērot plenēra noslēgumā izstādes atklāšanā 4.maijā plkst.15:00 Livonijas ordeņa pilī.

Ventspils muzeja organizētājā glezniecības plenērā “Agrīnais reālisms X” piedalās arī mākslinieks Igors Bernāts (1965), kurš no 1993.gada aktīvi piedalās izstādēs, ir vairāku personālizstāžu autors un grupu izstāžu Zemūdens kari 9.un 10.epizode dalībnieks. 2017.gadā ar darbu “ Barselona” kļuvis par ASūnas galerijas organizētā konkursa Gada glezna laureātu.

Igora Bernāta darbiem raksturīga ekspresija un no sākotnēji figurālām kompozīcijām (2008) tie evolucionējuši abstraktu, tonāli saistošu krāsu laukumu glezniecībā (2017-2019). Ārpus radošās darbības Igors strādā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā par pasniedzēju.

Glezniecības plenērā “Agrīnais reālisms” mākslinieks piedalās pirmoreiz un 2019.gada 4.maijā plkst.15:00 Igora Ventspils iespaidi būs skatāmi izstādē Livonijas ordeņa pilī.

Gleznotāja Neonilla Medvedeva ir azartiska un īsta plenēra māksliniece, turklāt, Ventspils muzeja plenērā viņa piedalās jau otro reizi (2015). Neonillas dabas mirkļu tvērumam piemīt vieglums, precizitāte un spēja ikdienišķos tēlos atrast gan pievilcīgo, gan komisko.

Neonilla Medvedeva (1987) beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un ieguvusi MA grādu glezniecībā (2011). Sarīkojusi vairāk nekā desmit personālizstādes Latvijā, Zviedrijā, Vācijā un Grieķijā, un kopš 2008. gada piedalījusies vairāk kā 20 grupas izstādēs un starptautiskos projektos Latvijā un ārzemēs – Zviedrijā, Vācijā, Itālijā, Francijā, Grieķijā, Lietuvā un Igaunijā.

Par saviem darbiem Neonilla saka: “Manos darbos viss ir no dabas. Daudz balstos uz savu redzi, izjūtu un arī zināšanām. Ir daudz domāts, bet nav nekas izdomāts”.

Ventspils muzeja glezniecības plenēra viesis no Santkpēterburgas ir mākslinieks Grigorijs Molčanovs (1955). Mākslinieka radošā darbība aptver ne tikai glezniecību, bet arī interjera dizainu, lielformāta keramiku un grafiku. Savās telpiskajās kompozīcijās Grigorijs Molčanovs izmanto daudzveidīgus izteiksmes līdzekļus, tostarp apdzīvotas vides artefaktus – kādu krēsla atzveltni, kādu 20.gs. sākuma dekoratīvu griezumu u.c., rosinot skatītājā taktilas izjūtas. Glezniecībā māksliniekam tuvas ir dabas formās balstītas abstrahētas kompozīcijas klusinātā kolorītā.

G.Molčanovs absolvējis Štiglica Sanktpēterburgas Valsts mākslinieciski tehnisko akadēmiju (1973-1978), specializējies keramikā. Izstādēs piedalās kopš 1977.gada. Vairāk nekā 40 dažādu mākslas projektu dalībnieks un autors.

Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī no 4.maija līdz 7.jūnijam skatāma glezniecības plenēra Agrīnais reālisms X dalībnieku darbu izstāde. Plenērā šogad piedalījās arī vairāki viesi, tostarp Marianna Gīlena (Marianne Gielen) no Potsdamas (Berlīne, Vācija). M.Gīlena dzimusi Elzasā (1943), studējusi jurisprudenci Berlīnē un Minhenē (1962-1968), taču pēc laika, 1984.gadā iestājas Berlīnes Mākslas Universitātē (Hocshule der Künste) un aizrautīgi studē glezniecību, turpinot studijas līdz pat 1990.gadam.

M.Gīlena ir aktīva izstāžu un plenēru/simpoziju dalībniece, māksliniecei ir regulāra sadarbība ar mūsdienu mākslas galeriju Galerie Verein Berliner Künstler (Berlīne) un citām Berlīnes mākslas galerijām. Māksliniece strādā košā tonalitātē, no dabas aizņemtās formas tiek abstrahētas un pārradītas Gīlenai raksturīgā krāsu jūklī, kurā vietumis iezīmējas sava izstrādātā zīmju sistēma. Māksliniece, kuras paštēls saistās ar impozantas beretes valkāšanu daudzu gadu garumā, plenēra noslēgumā sirsnīgi atzina, ka šis esot labākais plenērs, kurā viņa piedalījusies un Ventspils muzeja mākslas kolekcija nu ieguvusi spilgtu mākslas darbu.

Glezniecības plenēra Agrīnais reālisms X viesis ir arī mākslinieks un restaurators no Ukrainas Artems Pogribnijs (1969). Beidzis Dņepropetrovskas Mākslas skolu un Harkovas Mākslas un Rūpniecības institūta Glezniecības restaurācijas nodaļu. Strādā kā mākslinieks- restaurators Ukrainas Nacionālajā Restaurācijas centrā.  Darbi atrodas privātkolekcijās un Ukrainas, Polijas, Vācijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Izraēlas, Itālijas, Beļģijas, Īrijas, Meksikas un Krievijas muzeju kolekcijās. Regulārs izstāžu (no 1998.gada) un plenēru dalībnieks.

Māksliniekam piemīt izcilas darba spējas un precizitāte. Artema Pogribnija mākslas valoda tuva hiperrālismam, tomēr ar gleznieciskām nobīdēm, Ventspils muzeja plenērā radītie darbi izceļas vienlaikus gan ar pedantisku pilsētvides tēlojumu, gan sirreālu noskaņu. Plenēra darbu izstādē eksponēti divi no vairākiem Ventspils tēlojumiem – “Lielais ceļojums” un “Ventspils jūgendstils” (Ventspils modern).