Kad apmeklētājs nonāk muzejā, kaut kādā ziņā arī viņš iegūst vai piesavinās mūžības elpu, turklāt, tas var gadīties arī gluži nejauši.

Gadskārtējās statistikas atskaitēs par muzeja apmeklējumu ir paredzēta sadaļa, kas atspoguļo apmeklētājus kategorijā “ārzemnieki grupās”. Piemēram, Livonijas ordeņa pili 2018.gadā apmeklēja 3894 ārzemnieki organizētās grupās, bet Piejūras brīvdabas muzeju skumīgajā (apmeklētājiem lielākoties slēgtajā) 2020.gadā – 463 “ārzemnieki grupās”. Grūtāk (un arī – vai tik ļoti nepieciešami?) ir uzskaitīt individuālos apmeklētājus, kas no tālienes ieradušies Ventspilī un nolēmuši iepazīties ar mūsu pilsētas muzeja piedāvājumu. Vai nu katram tieši prasīsi – ārzemnieks? no kurienes? Nebūs pieklājīgi.

Ja ne precīzu, tad vismaz aptuvenu ainu par valstīm un zemēm, no kurienes ieradušies Livonijas pils apmeklētāji, 2000-šo gadu pirmajā desmitgadē un otrās desmitgades sākumā bija iespējams iegūt no gandrīz vai arheoloģiskām liecībām – apmeklētāju atstātām monētām, kas tika atstātas īpašā vietā – pils atjaunošanas gaitā saglabātās virtuves notekas fragmentā. Tā iekārtota kā savdabīga pazemes vitrīna, kuras stiklā izveidota atvere, kas ļauj pazemes krātuvē iemest monētu, lai piepildītu seno ticējumu: ”Tas uz atgriešanos!”. Lai arī pēdējos gados eiro un eirocentu birums neļauj precīzi noteikt ziedotāja mītnes zemi, tomēr savdabīgajā pazemes krājkasītē nedaudz senāk nonākušās “naudiņas” ļauj samērā droši identificēt apmeklētāju ģeogrāfiju.

Vislielākā skaitā, kā to arī bija iespējams sagaidīt, ziedoto monētu kopumā atrasti Lietuvas liti un centi, Krievijas rubļi un kapeikas, kā arī Igaunijas kronas un senti. Salīdzinoši daudz pārstāvētas arī Skandināvijas valstis ar Norvēģijas, Zviedrijas, Islandes un Dānijas kronām, ne mazums arī Lielbritānijas pensi un pat dažas mārciņas! Retāk kāds taupīgāks tālzemju viesis atstājis ASV, Kanādas un Austrālijas centus.

Ģeogrāfisko uzskaitījumu turpina Šveices franki, Izraēlas šekeļi, Turcijas kuru, Horvātijas kunas, Bulgārijas stotinki, Moldovas bani, Ungārijas forinti, Kazahstanas tenges, Austrijas šilingi, Čehijas kronas, Slovākijas kronas un helleri, Polijas zloti un groši,  Gruzijas tetri, Rumānijas bani, Vācijas vēl pirms pārejas uz eiro kaltie feniņi. Pilsētas viesus no Ukrainas un Baltkrievijas ļauj atpazīt šo valstu rubļi, kapeikas, grivnas un kopijkas. Kā neparasta eksotika, protams, pārsteidz Meksikas dolāri, Japānas jēnas, Taizemes bati, Apvienoto Arābu emirātu dirhēmi. Tikai dažos eksemplāros, bet tomēr.  Kopumā monētas no 32 dažādām valstīm!

Tomēr šādas “gandrīz arheoloģiskas” liecības skatāmas piesardzīgi – monētu klāstā dažus desmitus veido arī PSRS kapeikas. Jāpieņem, ka tās tomēr būs aizķērušās makos un kabatās kādam mūsdienu apmeklētājam, nevis atspoguļo muzeja viesus no pagātnes. Un noslēgumā – daļa no pazemes krājkasē atstātajām monētām tika izceltas un ir nonākušas muzeja krājumā. Kā savdabīga liecība par muzeja apmeklētāju ģeogrāfisko areālu. Un, lūk, arī iespēja ar ziedojuma palīdzību, nonākt muzeja krājumā!