Latviešu
Fotogrāfijas no Ventspils muzeja krājuma publicētas Latviešu valodas aģentūras izdotajā grāmatā „Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Kurzeme. Zemgale, Sēlija”. Grāmatas autori I. Mežs, A. Stafecka, R. Siliņa-Piņķe un O. Kovaļevska piedāvā ieskatu uzvārdu došanas labirintos, tos pētot no dažādiem aspektiem, un tikpat saistoša ir uzvārdu vārdnīca, kurā iespējams atrast arī savas dzimtas sākumu.
Grāmatā apkopoti daudzveidīgi materiāli, – kartes, dokumentu attēli, fotogrāfijas. Tā ir noderīga kā kultūrvēstures pētniekiem, tā arī plašam lasītāju lokam, ikvienam, kuram ir interese pētīt savas dzimtas, pagasta un pilsētas vēsturi. No Ventspils muzeja krājuma grāmatā publicēta fotogrāfija, kurā redzams Ventspils apriņķa Ovišu ciema „Prinču” māju saimnieka dēls Fridrihs Princis (ap 1880.g.). Par Prinču dzimtas vēsturi sīkāk rakstījis Kārlis Princis (1893-1978), kas cēlies no Ovišiem un kuru senčos ir bijis pirmais lībiešu literāts, zvejnieks un sabiedriskais darbinieks Jānis Princis (1796-1868). K. Princis par uzvārda došanu: „Pastāv uzskats, it kā vecā Prinča īstais uzvārds būtu Princjānis. Hillners (mācītājs) nekad nebūtu pieļāvis, ka viņa kādreizējais ķesteris lietotu uzvārdu, kas nesaskan ar ierakstiem Rindes baznīcu grāmatās. Kā zināms uzvārdu došana Kurzemē sākās 1835. gadā un dotie uzvārdi tika ieviesti arī baznīcas grāmatās. Tātad Hillneram vajadzēja zināt sava Pizes ķestera īsto uzvārdu, un, ja viņš atzinis Prinz par tādu, tad tas arī būs pareizais.” (Princis, 1974) Iespējams, arī citur baznīcas grāmatās fiksētie papildvārdi (mājvārdi) varēja ietekmēt jauno uzvārdu izvēli, tomēr ne visi varēja šo iespēju izmantot, jo pastāvēja ierobežojums pieņemt tādu pašu uzvārdu, ko kāds jau paņēmis.
Vēl kāds rets uzvārds no Ances un Tārgales – Ostupe, Ostups. Vai šis ir bijis tikai mājvārda precizējums pēc upes nosaukuma vai varbūt arī saimnieku uzvārds? Ventspils muzeja krājuma fotogrāfijā nopietni vīri – viens no tiem Ances pagasta „Ostupu” māju saimnieks Uldriķis Ostups (20.gs. sāk.).
Uzvārdu pētījumi un apkopojumi ir pieejami daudzviet pasaulē, un tie ir iecienīti gan pētnieku, gan interesentu vidū. 2017. gadā nāca klajā pirmais sējums – grāmata par Latgales uzvārdiem. Otrais sējums saturiski aptver Kurzemi, Zemgali un Sēliju jeb vēsturisko Kurzemes hercogisti, iekļaujot ziņas vismaz par 692 tūkstošiem iedzīvotāju, izdots 2019. gadā. Sējumā ir gandrīz 9500 uzvārdu šķirkļu (un apmēram 20 000 uzvārdu pieraksta variantu). Latviešu uzvārdu kopums veido savdabīgu, neatkārtojamu sistēmu, kas raksturota gan valodniecības, gan ģeogrāfiskās un vēsturiskās izplatības aspektā. Daudzi pēc uzvārda varēs lokalizēt iespējamo vēsturisko dzīvesvietu, rast iespējamo uzvārda cilmes skaidrojumu vai tā reģistrējuma laiku vēsturiskajos avotos.