Pavērojiet uzmanīgi šo pastkarti. Tajā redzami līksmas vaboles, kas spēlē tenisu vai ko tamlīdzīgu, iespējams, tas ir īpašais kukaiņu teniss. Pastkarte ir no Ventspils muzeja krājuma (VVM32365), tā plašajos apcirkņos bija jāiedziļinās, lai atlasītu reliģisko svētku pastkartes, kuras 20.gs. sākumā un līdz 40.gadiem viens otram sūtīja un saņēma ventspilnieki, to draugi vai tuvāki tālāki radi. [...]
2010.gada pavasarī Ventspils muzejs aizsāka jaunu tradīciju – ik gadu, marta pirmajā sestdienā aicināt uz pili mazās princeses un pirātus, lai dotos kopīgā ceļojumā uz kādu no pasaules zemēm vai valstīm un iepazītu svešzemju gardumus, spēles un bērniem veltītus svētkus. Esam kopā pabijuši Japānā, Indijā, Āfrikā, Spānijā, Francijā, Tobago un pat Ēģiptē! Šogad muzejs aicina [...]
Ventiņš Muziņš ir aktīvs, zinātkārs radījums, kuram patīk rosīties Ventspils muzejā. Viņš draudzējas ar muzeja darbiniekiem – krājuma glabātājiem, vēsturniekiem, muzeja pedagogiem un zāļu uzraugiem. Muzejā viņam vienmēr ir interesanti, jo tur var uzzināt, kā cilvēki dzīvoja agrāk, kādus priekšmetus izmantoja sadzīvē. Šodien daudz kas no tā liekas pat komiski, bet savu reizi arī atjautīgi [...]
Dzeinis nav dzenis. Ar to varētu sākt. Savulaik meža koku dravniecība bija līdzvērtīga zemkopībai, bet lai darbotos meža dravniecībā, bija vajadzīgs vairāku rīku kopums: īpaša plakani novīta virve un palīgvirve, dzeinis, vārna, liedzējs, dzeiņa kāsis un dzeiņa sēdeklis. Dzeiņa pielietošana darbā dores kokā. Dravniecība 18. un 19. gs. pakāpeniski pārgāja uz bluķu stropiem, kas novietoti [...]
Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī iekārtotā izstāde “Vasarnīcu iela” iepazīstina ar šīs ventspilniekiem nozīmīgās ielas ēkām, dzimtu vēsturēm un arī atpūtas vietām. Ventspils muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Stella Lindenberga izpētījusi kādi zīmīgi pieturas punkti Vasarnīcu ielā reiz bijuši un - saglabājušies cauri laikiem. Par to kā Esplanāde pārtop 1.Maija laukumā, kā krogi pārtop bufetēs un, [...]
Vēsturnieks Artūrs Tukišs (1988) no 1.marta apstiprināts Piejūras brīvdabas vadītāja amatā. Lai arī muzejā Artūrs strādā jau no 2011.gada, tomēr viņa azartiskā un zinātkārā klātbūtne muzeja darbiniekiem ir jūtama no tiem laikiem, kad topošais vēstures maģistrs pamatskolas pēdējos gados sāk apmeklēt muzeja Restaurācijas darbnīcu, īpašu interesei izrādot par ieroču restaurāciju. Artūra Tukiša vēstures interešu lokā [...]
Šodien, 1.martā Ventspils muzejs saņēma Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Goda rakstu nominācijā “Uzņēmums, kas ir atbalstījis Zemessardzi kopumā”. Goda rakstu muzeja direktorei Solvitai Ūdrei pasniedza Zemessardzes 46. kājnieku bataljona pulkvežleitnants Jānis Lakševics. Īpašs paldies tika teikts Piejūras brīvdabas muzeja vadītājam un zemessargam Artūram Tukišam. Zemessardze regulāri atbalsta muzeja norises, piedaloties gan malkas talkās, gan kā [...]
Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pils aicina jaunā attālinātā muzejpedagoģiskā programmā „Pēdas paliek” pirmsskolas un sākumskolas audzēkņus iepazīt un atklāt, kas atstāj pēdas sniegā, smiltīs, meža takās. Vai pēdas paliek arī vēsturē? Ventspils muzejam ir tradīcija integrēt izglītības programmā vēstures un dabas zinību tēmas. Vēstures apguvē un pasaules izzināšanā ir jāapgūst dažādas prasmes un pēdu nospiedumu [...]
Tā nav ota. Tā nav arī slotiņa putu uzklāšanai pirms bārdas skūšanas, kā tas pirmajā brīdī var šķist! (Lai gan daudzi arī šādu, vēl nesen kungu ikdienā plaši lietotu “rīku” var neatpazīt, tādēļ ieskatam – attēls). Bārdas putu ota, 21.gs. Tas ir sens higiēnas piederums, kādreiz visai bieži izmantots … matu žāvēšanai pēc mazgāšanas un/vai [...]
Nav daudz liecību par romantiskām jūtām, kas konstatējamas Latvijas arheoloģiskajos un etnogrāfiskajos avotos. Šķiet, ka vienas no spilgtākajām senlietām, kas par to varētu liecināt, būtu sirdsveida saktas. Latvijā sirdsveida saktas sastopamas no 17.gs. un to izmantošana turpinās līdz pat 19.gs. pirmajai pusei. Tieši Kurzemē šīs saktas izmantotas visilgāk, un, kā liecina mākslas vēsturnieces B.Vaskas pētījums, [...]
