Izstāde BOTĀNISKIE ZĪMĒJUMI. MĀKSLA VAI ZINĀTNE?  Laima Bikše, Signe Vanadziņa un Ventspils muzeja krājums

Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī no 15.jūnija atvērta apskatei izstāde “Botāniskie zīmējumi. Māksla vai zinātne?”, kurā eksponēti Laimas Bikšes un Signes Vanadziņas akvareļi un dabas zinātņu izdevumi no Ventspils muzeja krājuma. Izstādes atklāšanā, 15.jūnijā plkst.15 Livonijas ordeņa pils Mazajā izstāžu zālē, Dr.hist. Armanda Vijupa ievadvārdi. 

Dabas vērošana ir līdzvērtīga meditācijai. Globālo notikumu laikā pasaulē (pandēmija, karš), kurus mākslinieki nevar ietekmēt tiešā veidā, daudzi izvēlas mākslas žanrus, kas prasa uzmanīga vērotāja lomu. Arī mākslinieces Laima Bikše un Signe Vanadziņa, līdztekus savai ierastajai radošajai darbībai, pievērsušās dabas studijām, īpaši augu zīmējumiem. Darbi tapuši ceļojumiem pateicīgajās tehnikās – akvarelī, zīmulī un tušā.

Zīmējumiem no dabas ir sena vēsture, viens no pazīstamākajiem šajā jomā ir grieķu valodā 5.gadsimtā radītais Codex Vindobonensis Med. gr. 1  sešu  farmakoloģisko un zinātnisko darbu apkopojums ar 392 miniatūrām, herbāriju un putnu grāmatu. Mākslinieku vārdi no tik tālas senatnes nav saglabājušies, tomēr vēlākie gadsimti gan atklāj daudzus botānisko augu  zīmētājus, tostarp 17.gs. vācu izcelsmes mākslinieci Mēriju Sibillu Merianu (1647-1717, Maria Sibylla Merian), kas pirmā sevi piesaka kā botānikas zīmētāju.  Pazīstamākais viņas darbs ir Metamorphosis insectorum surinamensium, kas tapis pēc Dienvidamerikas apmeklējuma. Franču mākslinieka Pjēra Žozefa Redutē (1766-1854, Pierre-Joseph Redouté) poētiskos rožu, liliju un citu karalisko ziedu zīmējumus bija iecienījušas Marija Antuanete un Žozefīne Bonaparte, turklāt viņa radītos motīvus joprojām tiražē arī mūsdienās. Ernsts Heinrihs Filips Augusts Hekels (Ernst Heinrich Philipp August Haeckel,  1834 – 1919) bija vācu biologs, dabaszinātnieks, ārsts, filozofs, profesors un mākslinieks. Viņš atklāja, aprakstīja un deva nosaukumus vairākiem tūkstošiem jaunu sugu, tāpat viņš ir arī vairāku bioloģijas jēdzienu autors, piemēram, antropogēnija, ekoloģija, cilmšūna, tips, protisti. Viņa satriecošie zīmējumi palīdzēja izglītot pasauli par mikroskopiskiem organismiem un ir atstājuši paliekošu mantojumu gan zinātnes, gan mākslas pasaulē, kā arī iedvesmojuši mūsdienu mākslinieku darbus.

Arī Ventspils pusē bijis savs  dabas pētnieks – Puzes draudzes mācītājs Johans Heinrihs Kavals (1799 – 1881). Pēc Jelgavas ģimnāzijas beigšanas, Kavals studējis Tērbatā teoloģiju, pēc tam devies ceļojumā pa Eiropu, apmeklējis Vāciju, Franciju, Šveici, Itāliju. Parīzes universitātē studējis ķīmiju un  fiziku. Pēc atgriešanās dzimtenē 1835.gadā sācis strādāt par mācītāju Puzē, kur vietējie iedzīvotāji iesaukuši viņu par “kukaiņu mācītāju”. Kavals sarakstījis un publicējis daudzus pētījumus par zooloģiju, botāniku, mineraloģiju. Darbi publicēti Krievijā un ārzemēs vācu un franču valodā. Heinrihs Kavals bijis 31 zinātnisku biedrību biedrs, viņam bijusi plaša korespondence ar Rietumreiropas zinātniekiem, piederējusi arī plaša insektu un bagātīga minerālu kolekcija. Diemžēl kukaiņu mācītāja zīmējumi Ventspils muzeja krājumā nav nonākuši, toties šajā izstādē ir eksponēta viņa tulkotā un uzlabotā nelielā grāmatiņa “Dieva radījumi pasaulē”, 1860.

Izstāde muzejā skatāma līdz 16.jūlijam.

otāniskie zīmējumi vasarā