Šogad maija sākums Latvijas vēsturē iezīmējās ar vienu nozīmīgu datumu - pagājuši 30 gadi, kopš Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šī deklarācija ir dokuments, ar kuru tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme un līdz ar to 1918. gada 18. novembrī proklamētā [...]
Svinot 1990. gada 4. maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” - lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti, cilvēki tiek aicināti to godāt kā Baltā galdauta svētkus, kas ir veids kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu. Atskatoties pagātnē, svarīgākais tajā laikā bija būt kopā, būt vienotiem ceļā uz kopīgu mērķi, [...]
Rakstnieka Herberta Dorbes muzeja krājumā nonācis nozīmīgs eksponāts – rakstnieka meitas Izoldes Veinbergas (1922-1987) 1976. gada 21. augustā rakstīta vēstule tēva māsai Martai par ciemošanos Latvijā, Ventspilī un tikšanos ar tēvu, māti, māsīcām, tēva māsu. Nelielam ieskatam: “Mīļā Martas tante! Es nu rakstu Tev un ceru, ka Tu pie izdevības pasveicināsi no manis visus radiņus. Es ļoti [...]
Vēstures otrdienā atskatīsimies simt gadu atpakaļ, kad 1. maijā varam atzīmēt Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienas simtgadi. Vēl nebija beigušās Brīvības cīņas, kad sākās darbs pie jaunās Latvijas valsts veidošanas. 1920. gada 1. maijā savu darbu sāka demokrātiski ievēlētā Satversmes sapulce, kuras galvenais uzdevums bija izstrādāt valsts pamatlikumu. Šo dienu atzīmējam kā valsts svētkus. [...]
Sakarā ar daudzajiem ierobežojumiem vīrusu dēļ, cilvēki tiek aicināti palikt mājās. Sauklis #paliecmājās, muzejam ļāva aizdomāties, ka arī šajās telpās ir aktuāli, lai muzeja „pamatiemītnieki” – muzeja krājuma priekšmeti, būtu savās mājās… Kā to pārbaudīt un kā muzejs seko sava krājuma esamībai? Kā katru gadu, arī šogad, ārkārtas situācijas apstākļos, visās trīs muzeja struktūrvienībās tiek [...]
Bieži vien stāstu veido viens priekšmets, citreiz, tikai to apvienojot ar papildus informāciju vai priekšmetiem, var izveidoties stāsts vai pat neliela vēstures atkāpe, kas spējīga mainīt lietu uztveri. Viena no tādām Kaziņu sakta un vieta, no kuras tā nāk, jo līdz šim Kaziņu mežu saistīja ar “stirnu kazām” vai Kazu Andžu. Viena sakta, kas rosina [...]
Ar ventiņiem raksturīgu humoru Ālant Vils (īstajā vārdā Fricis Forstmanis (1906-2004), pseidonīms arī Fricis Dziesma) apliecina, ka ir atradis ideālo ēdienu, turklāt piedāvājot pagatavošanas recepti ievītu dzejas rindās. Īsta kurzemnieku maltīte! Alant Vils Siļķ un rācens Dažam labam rozīņ plācens garem zobem liekes rūgts. Man, ja tik i siļķ un rācens, Liekes, ka es gostes [...]
Ventspils muzejs meklē noderīgos padomus dažādos resursos - reizēm var likties kuriozi, reizēm apšaubāmi, reizēm izmēģināmi. 1936. gadā izdevniecības J.Grīnbergs izdotajā M. Ķeņģis grāmatā ”Apkoptā māja” tiek reklamēta benzīna lietderība, proti, visbiežāk apģērbu ķīmiskai tīrīšanai mājas apstākļos tiek lietots benzīns. Lūkosim, kā to lietot. Ar benzīnu var rīkoties dažādi. Ar mīkstu drēbju suku, mērcot to [...]
Sociālajos tīklos ir uzsākta akcija #MuseumBouquet – "Muzeju buķete". Tās ietvaros muzeji publicē reprodukcijas vai fotogrāfijas, kuros redzami ziedi. Ventspils muzejs piedāvā: J. F. Tīdemanis “Puķes” (saplāksnis, eļļa, 20. gs. 30tie gadi). Vairāk informācijas par akciju, mākslinieku un darbu skat. šeit: https://facebook.com/muzejs.ventspils.lv/posts/3170008953032628
Vēstures otrdienā ceļosim laikā, kad Ventspils sāka veidoties kā kūrorta un atpūtas vieta. Šodien Ventspils piesaista viesus ar skaisti sakārtotu pilsētvidi, visdažādākajām atpūtas un sporta iespējām, bet kas vedināja apmeklēt šo pilsētu pirms simts un vairāk gadiem? Izrādās, ka Ventspils jau izsenis bija slavena ar savu veselīgo klimatu. Kad pirmā holēras epidēmija 1831. gadā plosīja Kurzemes [...]
