Mācību gads drīz būs galā. Ventspils muzejs aicina ieskatīties skolotāju amata noslēpumos. Pēc mācību stundām skolotāji visos laikos uzkavējušies skolā pedagoģiskās padomes sēdēs un citās sanāksmēs, kas mēdz būt nopietnas un garas, bet bieži vien skolotāji arī šeit izpauž savas radošās spējas. Nelielam ieskatam – sienas avīzes “Zibens” izdevumi, kas saistīti ar rakstinieka Herberta Dorbes [...]
26. maijā plkst. 17.30 ciklā „Vēstures otrdienas” Livonijas ordeņa pilī notiks vēsturnieces Stellas Lindenbergas lekcija par feļetonistu Paulu Robinsonu un Ventspili 20. gs. starpkaru periodā caur viņa daiļradi. 20. gs. sākumā un 20.-30. gados Ventspils presē daudz publicējas feļetonists Pauls Robinsons, īstajā vārdā Pāvils Lapovics (1878-1935). Viņš rakstījis par visdažādākajām tēmām – svētkiem, laikapstākļiem, dažādiem [...]
Iespējams, kartupeļi ir vēl visai eksotisks dārzenis un nebūt ne zemnieku galdam paredzēts, bet jau 1796.g. Jelgavā izdotajā pavārgrāmatā muižu pavāriem ir vairākas receptes, kas vēsta, kā kartupeļi pagatavojami. Pagājuši vien daži desmiti gadu, kad 18.gs. vidū kartupeļus Kurzemē sāk audzēt plašāk, bet nostiprinājies gan vārds, gan arī visvienkāršākie, līdz mūsdienām saglabājušies to pagatavošanas veidi. [...]
Pavasara dārza darbi rit pilnā sparā – tiek sēts un stādīts. Kartupeļu stādīšanas laikā Ventspils muzejs vēlas iepazīstināt ar savdabīgu kartupeļu šķirni un dārzeņu audzēšanas vēsturi. Piejūras brīvdabas muzeja ”Smiltnieku” mājas saimniece Valentīna Žūka (1919 - 2014) stāsta par kartupeļu audzēšanu: “Manas vecāsmātes Trīnes Griezes (1807 - 1898) laikā kartupeļus audzēja pārs trīs dobēs, tos mazos līkos radziņus, tāda [...]
Domājot par pagātni visbiežāk vēlamies izjust tā laika garšu un sajūtas. Ventspilī 20. gs. sākumā ārkārtīgi strauji palielinājās iedzīvotāju skaits. Nozīmīgu pilsētnieku daļu veido strādnieki. Kādas noskaņas valdīja pilsētā jauno ventiņu vidū? 19. gadsimta otrajā pusē Ventspilī sāka ieplūst latvieši no tuviem un tāliem Kurzemes guberņas pagastiem. Pilsētas jau kopš seniem laikiem bija saistījušas lauku [...]
Reizēm apmeklējot kādu vietu, nejauši rodas asociācijas ar kādu citu jau redzētu vai dzirdētu vietu. Latvijā izslavēta apskates vieta ir Pokaiņi. Ventspils muzeja darbinieki saskata, ka līdzīga vieta varētu būt arī tuvāk Ventspilij – Popē. Latvijas apceļotājiem un vēstures interesentiem Pokaiņu vārds nav svešs – cilvēku veidotie akmeņu krāvumi, vaļņveida konstrukcijas un atsevišķi lielāki akmeņi [...]
Atzīmējot Starptautisko Muzeju dienu, sūtam sveicienus no mums visiem! Esam laimīgi būt piederīgi lielajai muzejnieku saimei, kas dara nozīmīgas lietas saglabājot un uzturot savu daļu kultūrvēsturiskā mantojuma. (Visa Ventspils muzeja saime gan nav šajā sveicienā piefiksēta, jo tik aktīvi darbojas, ka nav notverami - jau rīt 19. maijā veram durvis apmeklētājiem).
Pagājušā gada nogalē Ventspils muzeja krājumā nonākušais senākais šobrīd zināmais Ventspils panorāmskats – 19.gs. beigās radīta fotogrāfija, kas uzņemta no ev. lut. baznīcas torņa, no tā ziemeļaustrumu stūra. Uz kartona pamatnes uzlīmētajai fotogrāfijai ir paraksts un datējums - Phot. F. Tromann 1885. Visai ticami, ka tās autors ir Liepājas fotogrāfs Ferdinands Tromans. Fotogrāfijā redzama daļa [...]
Andrejs Šulcs – spēcīga, mērķtiecīga un mākslinieciska personība, kas savā dzīvē pārsteidz ar iedomājami nereālu sapņu piepildīšanu. Savulaik Imants Ziedonis “Kurzemītē” dižo jūrmalnieku nosauca par trešo tēva dēlu, jo “viņš ir ļoti jocīgs - vienmēr fantazē, izdomā kaut ko, kas nav paredzēts ne tāmēs, ne normatīvos, ne plānos”. Andrejs Šulcs dzimis 1910. gada 14. maijā [...]
Ventspils muzeja krājumā atrodamas dažādas savdabīgas laika liecības. Kurš gan no vecākās un vidējās paaudzes ventspilniekiem neatceras izkrāsoto koka indiāņa figūru Piejūras brīvdabas muzejā?! Gan pieaugušajiem, gan bērniem tā bija ja ne pats interesantākais, tad neapšaubāmi neparastākais, atraktīvākais un krāsainākais eksponāts. Muzejisks priekšmets, kas rosināja iztēli un fantāzijas par tālām, nezināmām zemēm, kuras koka cilvēks [...]
