Otrdien, 9.jūnijā, plkst. 17.30, Ventspils Mūzikas bibliotēka, aicina uz kopīgu latviešu tautas dziesmu dziedāšanas vakaru “Skani, dziedi, atskani” ar mūziķi Aletu Lipsni. Šoreiz dziedāsim brīvā dabā – H.Dorbes mājās “Senču putekļi” , Ērgļu ielā 1. Aicināti tie, kuriem tuva latviešu tautas dziesma un kopīga dziedāšana. Lai piedalītos dziesmu vakarā nav nepieciešamas priekšzināšanas mūzikā, skolota balss [...]
2020.gadā, turpinot tūrisma piedāvājuma dažādošanu Kurzemē, veiksmīgi uzsākts unikāls pārrobežu projekts – “Latvijas-Igaunijas kopīgais militārā mantojuma tūrisma produkts”, kas arī tiek realizēts Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmā 2014. – 2020. gadam. Projektā kopumā iesaistīti 24 partneri un 36 militārā mantojuma objekti Latvijā un Igaunijā. Projektā piedalās arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde Ventspils muzejs. [...]
Rakstnieka Herberta Dorbes muzejs saņēma vērtīgu dāvinājumu – Ventspils Tautas konservatorijas 1932./33. mācību gada 1. audzēkņu vakara programmu, ko muzejam nodeva Ventspils Mūzikas vidusskolas Stīgu nodaļas vijolspēles skolotāja Silvija Pēdiņa. Koncerts notika 1932. gada 29. novembrī Ventspils Valsts ģimnāzijas zālē. Kā izrādās šī programma stāsta arī par Herberta Dorbes ģimeni - tajā redzams, ka audzēkņu vakarā [...]
Trīs kapa kopiņas Ventas krastā liecina par aizgājušiem laikiem un tikai retam ļauts zināt, kas tur apbedīts. Tur guļ Teņņu māju saimnieki - Pēteris un Anna Stūre, un viņu dēls Andrejs (1857-1929). Šodien piedāvājam nelielu ieskatu Stūru dzimtas panākumu, atzinības un traģisma caurvītajos likteņos. Daudzi ventspilnieki, mērojot garākas pastaigas gar Ventas krastu, būs pamanījuši kādu [...]
Covid-19 karantīna ļāva Ventspils muzeja apmeklētājiem Amatu mājā, Skolas ielā 3, tikai īsu brīdi aplūkot izstādi “Sniegs, sakura, krizantēmas: tradicionālās japāņu jostas”. Atsākoties muzeja ierastajam darba ritmam (protams, ievērojot visus noteiktos drošības pasākumus), izstādes eksponēšanas laiks tiek pagarināts līdz 17. jūnijam. Izstāde ir unikāla iespēja iepazīties ar vienu no fascinējošās Japānas tradicionālās kultūras elementiem – [...]
Sakarā ar Eiropas kultūras mantojuma dienu objektu izvēli 28. maijā Ventspilī viesojās Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis. Apskatei tika piedāvāti arī Ventspils muzeja objekti – Livonijas ordeņa pils un Smiltnieku māja Piejūras brīvbabas muzejā. Smiltnieku māja veido vienotu objektu ar Pārventas bibliotēku, kas kopā stāsta emocionāli bagātīgu un vērtīgu stāstu, - kā viena [...]
Cilvēki bieži meklē brīnumlīdzekli, kas varētu palīdzēt uzlabot veselību – vienu lietu derīgu visam. 1920tajos gados Čikāgas mediķis Marejs Eberharts - autoritāte ar 35 gadu ilgu praksi elektroterapijā, raksta, ka vairāk kā 200 slimību var tikt sekmīgi ārstētas ar violetstariem. Muzeju lietu stāstā prezentējam violetstaru aparātu. Elektroterapijas – violetstaru aparāts „Violetta” sastāv no ģeneratora kastītes, [...]
Etnomuzeja „Cepures pasaule” izstāde apskatāma Livonijas ordeņa pilī, Jāņa ielā 17. Aicinām iepazīties ar krāšņām un savdabīgām galvassegām no visām pasaules malām! Etnomuzejs "Cepures pasaule" tika atvērts 2014. gadā Rīgā un tas ir vienīgais šāda veida muzejs pasaulē, kur vienuviet var aplūkot plašu etnisko galvassegu kolekciju no visas pasaules. Muzeja kolekcija ietver etnogrāfiskās galvassegas, un [...]
Izstāde ”Mežģīņu šarms un noslēpumi” iepazīstina ar smalki darināto Francijas un Eiropas mežģīņu vēsturi un veltīta vienām no senākajām Eiropā izkoptajām amata prasmēm - mežģīņu darināšanai, kuru vēstures pavedieni mūs aizved līdz 16. gadsimtam. Izstādes apmeklētāji varēs iepazīties ar unikāliem priekšmetiem no prestižām vēsturiskajām kolekcijām, kas vēsta par mežģīņu attīstību un pielietojumu kopš to pirmsākumiem [...]
Izstāde, kas veltīta japāņu sieviešu tradicionālajām jostām – obi. Krāšņi kimono un to piederumi vienmēr piesaistījuši cilvēku uzmanību gan ar savu daudzkrāsainību, greznumu, neparasto ornamentu, gan ar Eiropas sabiedrībai neierasto, noslēpumaino Dienvidaustrumāzijas ģērbšanās stilu.Sabiedrībā, kurā līdz 19.gs. neizmanto Eiropā ierastās sieviešu rotas – gredzenus, kaklarotas vai auskarus un apģērba saturēšanai nelieto pogas, jostām bija īpaša [...]
