Nav daudz liecību par romantiskām jūtām, kas konstatējamas Latvijas arheoloģiskajos un etnogrāfiskajos avotos. Šķiet, ka vienas no spilgtākajām senlietām, kas par to varētu liecināt, būtu sirdsveida saktas. Latvijā sirdsveida saktas sastopamas no 17.gs. un to izmantošana turpinās līdz pat 19.gs. pirmajai pusei. Tieši Kurzemē šīs saktas izmantotas visilgāk, un, kā liecina mākslas vēsturnieces B.Vaskas pētījums, [...]
Atklāj Ventspils leģendu Amatu mājas izglītojošā muzejpedagoģiskā programmā, kas tiek piedāvāta attālinātam mācību darbam Zoom platformā. Programmā “Leģenda par Zelta saktu” aicinām iepazīt 18. gs. vēsturi interaktīvā veidā, iesaistoties arī pašiem šajos vēstures mirkļos un dzīvojot līdzi skolotāja Fridriha un zvejnieka meitas Annas mīlas stāstam. Visām pilsētām ir savas leģendas, gan zināmas, gan vēl neatklātas. [...]
To, kādā vecumā 19.gs. Ventspils strādnieks veidoja ģimeni, ietekmēja arī tautas tradīcijas. Piemēram, zemnieki pirms divsimt gadiem, laulību slēgšanu līdz 20 gadu vecumam uzskatīja par nevēlamu. Savukārt, 1897. gada tautas skaitīšanas dati liecina - vīrieši laulībā stājās galvenokārt 30-35 gadu vecumā, bet sievietes 20-25 gadu vecumā. Strādnieku ģimeni parasti veidoja divas paaudzes – vecāki un [...]
Ventspils muzejs ar VKKF un pašvaldības atbalstu izdevis glezniecības plenēra “Agrīnais reālisms” darbu katalogu. Katalogā skatāmas 56 mākslinieku 68 darbu reprodukcijas un īss mākslinieku daiļrades raksturojums. Darbi radīti Ventspils muzeja organizētajā plenērā “Agrīnais reālisms” no 2014. gada līdz 2020. gadam un, saskaņā ar plenēra nolikumu, nodoti muzeja mākslas kolekcijā. Tas ir līdz šim apjomīgākais (72 [...]
Viduslaikos grāmatas bija retums, pirms iespiedtehnikas izgudrošanas, grāmatas rakstīja ar roku. Ap 1445. gadu Johans Gūtenbergs (Johann Gutenberg, ap 1399-1468) Maincā (Vācijā) izgudroja grāmatu iespiežamo ierīci. Šis atradums strauji izplatījās visā Eiropā un dažu gadu desmitu laikā būtībā aizvietoja rokrakstu izgatavošanu. Iespiesto grāmatu izplatība strauji palielināja lasītpratēju loku. Johans Gūtenbergs, iedvesmojoties no vīnogu spiedes, izgudroja [...]
Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstītā projekta Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana, eksponēšana un tūrisma piedāvājuma attīstība (Nr. 5.5.1.0/17/I/003) ietvaros ir pabeigta trošu tilta atjaunošana pār Irbes upi. Tilts atrodas lībiešu kultūrtelpā ietilpstošajā Lielirbes ciemā, pie bijušās Lielirbes dzelzceļa stacijas un tā ir vienīgā upes šķērsošanas vieta vietējiem iedzīvotājiem. Iepriekšējais tilts bija celts 20.gs. 70.gados [...]
Šogad rakstnieka H.Dorbes dzimšanas dienā (15.02.1894.), skolēni tiek aicināti uz muzeju attālināti, jo H.Dorbes muzeja vadītāja Inese Aide piedāvā jaunu nodarbību Zoom platformā, kurā pastāstīs par grāmatas “Aina ar brālīti meklē cālīti” (1973) tapšanas gaitu, skolēni varēs aplūkot rakstāmmašīnu, uz kuras tika pārrakstīts manuskripts un rakstnieka dienasgrāmatu, kurā veikti ieraksti par pasaku. Grāmata, kuras galvenais [...]
Ventspils laikraksts “Ventas Balss” dzimis 1921. gada 8. februārī, tā pirmsākumi saistīti ar T.G.Antmana grāmatu tirgotavu un spiestuvi,Kuldīgas ielā 17 Teodora Antmaņa spiestuve, kas agrāk bija izdevusi laikrakstu Ventspils Avīze, lai aizpildītu drukātā vārda trūkumu pilsētā, 1921. gada 8. februārī, sāka izdot Ventas Balsi, par pirmo tās redaktoru ieceļot inženieri Albertu Brunneru. Laikraksta faktisko vadību [...]
Ja šodien būtu 1921. gada 8. februāra rīts, tad, iespējams, jūs būtu to vidū, kuriem pirmo reizi ir iespēja lasīt laikrakstu “Ventas Balss”. Tieši pirms 100 gadiem Ventspilī iznāca laikraksta pirmais numurs, kura divi eksemplāri glabājas arī Ventspils muzejā. Avīzes cena tolaik ir 1 rublis, tā iznāk otrdienās un piektdienās. Iespējams arī abonēt - “bez [...]
Projekta “Laivu nojumes būvniecība Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā” norise Muzeja teritorijā tiek būvēta Latvijas brīvdabas muzejiem unikāla ekspozīcijas sastāvdaļa - arhitektoniski augstvērtīga laivu nojume, kurā paredzēts izvietot muzeja plašo zvejas līdzekļu klāstu - 21 zvejas laivu un ar zvejniecību saistītus priekšmetus. Laivu nojumes tēls sekmīgi iekļausies esošajā muzeja ainavā, jo nesošie koka konstruktīvie elementi un [...]
