Šodien, 1.martā Ventspils muzejs saņēma Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Goda rakstu nominācijā “Uzņēmums, kas ir atbalstījis Zemessardzi kopumā”. Goda rakstu muzeja direktorei Solvitai Ūdrei pasniedza Zemessardzes 46. kājnieku bataljona pulkvežleitnants Jānis Lakševics. Īpašs paldies tika teikts Piejūras brīvdabas muzeja vadītājam un zemessargam Artūram Tukišam. Zemessardze regulāri atbalsta muzeja norises, piedaloties gan malkas talkās, gan kā [...]
Ventspils muzejs aicina doties tematiskā pastaigā, uzmeklējot dažādos muzeja saimniecības objektus Ventspils pilsētvidē. Ventspils muzeju veido Livonijas ordeņa pils, Amatu māja, Piejūras brīvdabas muzejs un H.Dorbes muzejs, bet kopumā muzeja saimniecība ir daudz plašāka un tajā ir daudz apskates objektu. Aicinām doties kopīgā pastaigā un meklēt atbildes uz līdzenas vietas! Viss pastaigas garums ir aptuveni [...]
Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pils aicina jaunā attālinātā muzejpedagoģiskā programmā „Pēdas paliek” pirmsskolas un sākumskolas audzēkņus iepazīt un atklāt, kas atstāj pēdas sniegā, smiltīs, meža takās. Vai pēdas paliek arī vēsturē? Ventspils muzejam ir tradīcija integrēt izglītības programmā vēstures un dabas zinību tēmas. Vēstures apguvē un pasaules izzināšanā ir jāapgūst dažādas prasmes un pēdu nospiedumu [...]
Tā nav ota. Tā nav arī slotiņa putu uzklāšanai pirms bārdas skūšanas, kā tas pirmajā brīdī var šķist! (Lai gan daudzi arī šādu, vēl nesen kungu ikdienā plaši lietotu “rīku” var neatpazīt, tādēļ ieskatam – attēls). Bārdas putu ota, 21.gs. Tas ir sens higiēnas piederums, kādreiz visai bieži izmantots … matu žāvēšanai pēc mazgāšanas un/vai [...]
Nav daudz liecību par romantiskām jūtām, kas konstatējamas Latvijas arheoloģiskajos un etnogrāfiskajos avotos. Šķiet, ka vienas no spilgtākajām senlietām, kas par to varētu liecināt, būtu sirdsveida saktas. Latvijā sirdsveida saktas sastopamas no 17.gs. un to izmantošana turpinās līdz pat 19.gs. pirmajai pusei. Tieši Kurzemē šīs saktas izmantotas visilgāk, un, kā liecina mākslas vēsturnieces B.Vaskas pētījums, [...]
Atklāj Ventspils leģendu Amatu mājas izglītojošā muzejpedagoģiskā programmā, kas tiek piedāvāta attālinātam mācību darbam Zoom platformā. Programmā “Leģenda par Zelta saktu” aicinām iepazīt 18. gs. vēsturi interaktīvā veidā, iesaistoties arī pašiem šajos vēstures mirkļos un dzīvojot līdzi skolotāja Fridriha un zvejnieka meitas Annas mīlas stāstam. Visām pilsētām ir savas leģendas, gan zināmas, gan vēl neatklātas. [...]
To, kādā vecumā 19.gs. Ventspils strādnieks veidoja ģimeni, ietekmēja arī tautas tradīcijas. Piemēram, zemnieki pirms divsimt gadiem, laulību slēgšanu līdz 20 gadu vecumam uzskatīja par nevēlamu. Savukārt, 1897. gada tautas skaitīšanas dati liecina - vīrieši laulībā stājās galvenokārt 30-35 gadu vecumā, bet sievietes 20-25 gadu vecumā. Strādnieku ģimeni parasti veidoja divas paaudzes – vecāki un [...]
Ventspils muzejs ar VKKF un pašvaldības atbalstu izdevis glezniecības plenēra “Agrīnais reālisms” darbu katalogu. Katalogā skatāmas 56 mākslinieku 68 darbu reprodukcijas un īss mākslinieku daiļrades raksturojums. Darbi radīti Ventspils muzeja organizētajā plenērā “Agrīnais reālisms” no 2014. gada līdz 2020. gadam un, saskaņā ar plenēra nolikumu, nodoti muzeja mākslas kolekcijā. Tas ir līdz šim apjomīgākais (72 [...]
Viduslaikos grāmatas bija retums, pirms iespiedtehnikas izgudrošanas, grāmatas rakstīja ar roku. Ap 1445. gadu Johans Gūtenbergs (Johann Gutenberg, ap 1399-1468) Maincā (Vācijā) izgudroja grāmatu iespiežamo ierīci. Šis atradums strauji izplatījās visā Eiropā un dažu gadu desmitu laikā būtībā aizvietoja rokrakstu izgatavošanu. Iespiesto grāmatu izplatība strauji palielināja lasītpratēju loku. Johans Gūtenbergs, iedvesmojoties no vīnogu spiedes, izgudroja [...]
Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstītā projekta Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana, eksponēšana un tūrisma piedāvājuma attīstība (Nr. 5.5.1.0/17/I/003) ietvaros ir pabeigta trošu tilta atjaunošana pār Irbes upi. Tilts atrodas lībiešu kultūrtelpā ietilpstošajā Lielirbes ciemā, pie bijušās Lielirbes dzelzceļa stacijas un tā ir vienīgā upes šķērsošanas vieta vietējiem iedzīvotājiem. Iepriekšējais tilts bija celts 20.gs. 70.gados [...]
