Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī sestdien, 10.februārī no 12-16 notiks Viduslaiku lasījumi par saistošām vēstures tēmām, bet kamēr vieni pils Kapitula zālē lasīs un klausīsies, citi varēs iepazīt viduslaiku amatnieku darbnīcas pils iekšpagalmā. Piemēram, Viesturs Āboltiņš apmeklētājus iepazīstinās ar sīklietu meistara arodu, kas sākot ar 15. gadsimtu, ražīgi darinot modes nieciņus un aksesuārus, radīja pastāvīgu [...]

Ventspils muzejā, Livonijas ordeņa pilī sestdien, 10.februārī no 12.00-16.00 notiks Viduslaiku lasījumi par saistošām vēstures tēmām, bet kamēr vieni pils Kapitula zālē lasīs un klausīsies, citi varēs iepazīt viduslaiku amatnieku darbnīcas pils iekšpagalmā. Piemēram, pētīt kā 15., 16.gs., tika darināti apavi Gunas Zommeres darbnīcā. Guna Zommere ar vēsturisko apavu atdarinājumu izgatavošanu nodarbojas vairāk kā desmit [...]

Katrai lietai un vietai ir savs vārds. Ja tām ir sena vēsture, tad vārds laika gaitā varēja mainīties. Kā savu pilsētu dēvēja senie Ventspils iedzīvotāji pirms vairāk kā 600 gadiem? Kad parādās nosaukums Windau un Ventspils? Kā Ventspils un tās apkārtne iezīmēta senākajās kartēs? Kas bija Dervinda Ziemeļkurzemē?  Ko mēs šobrīd zinām par Ventspils un [...]

10. Februārī, 12.00 – 16.00, Livonijas ordeņa pilī būs Viduslaiku lasījumi. Referenti - Dr.hist.Eduards Plankājs, Mg.hist. Gunta Deģe, Dr.hist. Andris Levāns, Dr.hist.eccl. Andris Priede stāstīs gan par kailumu, gan kažokzvēriem, gan nevāciem Livonijas pilsētās. Līdztekus lasījumiem varēs vērot kā viduslaikos notika dzintara apstrāde - Aleksandrs Redjko, kā tika darināti apavi rādīs Guna Zommere, kas ir [...]

Pirmajā padomju okupācijas gadā – 1940. – kā pirmā padomju filma demonstrēta Maskavā 1937. gadā uzņemtā spiegu filma “Alamasu aiza”. Pa Ventspils ielām jau staigāja pārsvarā Sarkanās armijas karavīri ar Tālās Sibīrijas tautām raksturīgiem sejas vaibstiem, un tādi pat cilvēki tagad bija redzami arī uz ekrāna. Nāk vācu laiki ar jautrajām muzikālajām komēdijām un šausmīgajām [...]

2024. gada nogalē apritēs 190 gadi Kurzemes latviešu dzimtu uzvārdiem. Lai gan atsevišķos gadījumos dzimtas vārdus iespējams konstatēt arī senāk – piemēram, kuršu ķoniņiem ( Tondegodēm – jau kopš 1320. gada, Peniķiem – 1439. gadā) un dažām citām brīvzemnieku dzimtām -  Kurzemē līdz pat 19. gs. sākumam nepastāvēja vispārēja uzvārdu lietošanas prakse. Sadzīvē un rakstītajos [...]