Ventspils muzejs piedāvā ieskatu savā vēsturē Sagaidot Padomju Latvijas 20. gadadienu, 1949.gada maijā Ventspils muzeja direktors Andrejs Šulcs nāk klajā ar aicinājumu visiem Latvijas PSR muzejiem veidot ekspozīcijas par sociālistiskās jauncelsmes darbu. Visticamāk šis paziņojums ir reakcija uz pieaugošajiem uzbrukumiem no uzraugošo iestāžu puses par nepilnībām muzeja krājuma uzskaitē un glabāšanā. 1962.gadā tiek likvidēts Ventspils [...]
16.februārī, no plkst.12:00 Amatu mājā Intas Bendrupas skalu grozu darbnīca Par skalu grozu pinumu tradīciju uzturēšanu amatniece Inta Bendrupa saņēmusi apbalvojumu Kultūras zīmi “Latviskais mantojums”. Kultūras zīme "Latviskais mantojums" izveidota pēc Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” iniciatīvas, sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Zīme kopš 2013. gada tiek piešķirta lauku tūrisma [...]
15.februārī Dorbes muzejā – Viesu diena Herberta Dorbes muzejs uztur sava galvenā varoņa viesmīlības tradīcijas un 15.februārī, rakstnieka H.Dorbes dzimšanas dienā plkst.15.30 gaida viesos. 20.gs. 60.-70.gados Herberta Dorbes namiņš bija iecienīta literātu, arī mūziķu tikšanās vieta. Savus vēlējumus rakstnieka viesu grāmatās atstājušas daudzas Latvijā pazīstamas personības – Ārija Elksne, Jānis Peters, Olafs Stumbrs, Jānis Sudrabkalns, [...]
Ventspils Amatu mājā jauna izglītības programma Saldus sapņus Ventspils Amatu mājā no 26.janvāra ir apskatāma izstāde SALDUS SAPŅUS LOLĪTEI. No 31.janvāra šai izstādei ir pieskaņota arī muzejpedagoģiskā nodarbība pirmsskolas un sākumskolas vecuma grupām. Beidzot savai mīļākajai rotaļlietai varēs parādīt pasauli, jo uz šo nodarbību bērniem līdzi jāņem sava mīļākā manta. Nodarbības ievadā, lai radītu iedvesmu [...]
Turpinām ieskatu Ventspils muzeja vēsturē Aktivizējas muzeja zinātniskais darbs un krājuma komplektēšana. Tajā mēģināts iesaistīt sabiedrību, īpaši skolu jaunatni. Īpaša uzmanība veltīta lībiešu materiālās kultūras pētniecībai. Sākas Sārnates apmetnes izpēte Ludmilas Vankinas vadībā. Ventspils muzejs piedalās arheoloģiskajos izrakumos Talsu Vilkumuižas ezerā (gan jāatzīmē, ka Sārnates un Talsu izrakumi nav Ventspils muzeja organizēti un šie materiāli [...]
28.janvārī, Draudzīgā Aicinājuma dienā, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā Ventspils muzeja pedagogs Ilva Buntika nominācijā “Sabiedriskais darbinieks” par ieguldīto darbu skolu mācību procesa dažādošanā saņēma Draudzīgā Aicinājuma medaļu un Goda diplomu. Draudzīgā Aicinājuma fonda pirmsākumi meklējami 1935.gadā, kad toreizējais Latvijas Republikas prezidents Kārlis Ulmanis savā vārda dienā, 28.janvārī, savai bērnības skolai nolēma ziedot grāmatas un [...]
Ventspils muzejs šajās dienās saņēma sekojošu ziņu no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas. 2019.gadā Eiropas kultūras mantojuma dienas ir veltītas restaurācijas nozares sasniegumiem ar mērķi atskatīties uz tiem kopš neatkarības atjaunošanas un popularizēt labās prakses – pētījumos balstītus, kvalitatīvi veiktus, mūsdienu mantojuma saglabāšanas filozofijai atbilstošus piemērus. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir izvirzījusi priekšlikumu [...]
Savā otrajā desmitgadē Ventspils muzejs pārceļas uz pilsētas valdes namu Kuldīgas ielā 2 ( bij. Gūtšmitu nams), kur tam ierādītas vairākas telpas. 1938.g. laikraksts “Ventas Balss” ziņo par tieslietu ministrijas nodomu likvidēt cietumu Ventspils pilī, un iespēju pilī ierīkot pilsētas muzeju. Sākas 2. pasaules karš, pilsētas valdes namā iekārtojas vācu okupācijas pārvaldes iestādes, muzeju pārceļ [...]
Ventspils Amatu mājā no 26.janvāra izstādē SALDUS SAPŅUS LOLĪTEI būs apskatāmi Santas Kamaldiņas tekstildarbi un Ivara Krūmiņa fotogrāfijas. Izstādes atklāšana 26.janvārī plkst 16.00, pēc atklāšanas - radošās darbnīcas. Raiņa radītais lellītes Lolītes tēls ir pazīstams vairākām lasītāju paaudzēm, bet šīs izstādes ietvaros ventspilnieki un pilsētas viesi varēs iepazīt Raiņa dzeju ar tekstila, foto un aktiermākslas [...]
Sapņu ķērāju darbnīca Santas Kamaldiņas vadībā 26.janvārī no plkst.16:00 Ziema, kad krietni ļaudis un gudri zvēri kārtīgi guļ, ir labākais brīdis sapņu ķērāju darināšanai. Kā ticēja Ziemeļamerikas indiāņi, sliktie sapņi sapinas tīklā, bet labie izslīd caur ķērāja vidusdaļu. Sapņu ķērājus indiāņi darināja no saliekta vītola zara, brieža dzīslām, auklām un putnu spalvām. Sapņu ķērāju iekāra [...]
