Rubrikā “Noderīgi padomi” par to, kas nepieciešams īstas rotas - amuleta izgatavošanai, smeļoties idejas no pagātnes. Latvijas teritorijā bija populāras rotas - amuleti jau vismaz pirms 10 000 gadiem. Senatnē tika piedēvētas noteiktas, mums īsti nezināmas aizsargspējas dažādiem piekariņiem no dzīvnieku zobiem, ilkņiem un citiem dažādiem kauliem. Mēģināsim noskaidrot par šiem amuletiem kaut ko vairāk. Senākie no tiem konstatēti [...]
Muzeja lietu stāsti turpina stāstīt par muzeja krājumā esošajām interesantām lietām. Šoreiz par planku spilventiņu. Spilvens, kas paredzēts darbam, krājumā nonācis kā liecība no tiem laikiem, kad Ventas krastmalā Ventspils teritorijā atradās kokzāģētavas. 1928. gadā tādas uzskaitītas 11 ar 33 gateriem un vairāk kā 1500 strādniekiem. Tuvākā centram kā pirmā Plosta ielas galā atradās Kāna [...]
2020.gadā, turpinot tūrisma piedāvājuma dažādošanu Kurzemē, esam veiksmīgi uzsākuši vēl vienu unikālu pārrobežu projektu – “Latvijas-Igaunijas kopīgais militārā mantojuma tūrisma produkts” (“Militārais mantojums”), kas arī tiks realizēts Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmā 2014. – 2020. gadam. Projektā kopumā iesaistīti 24 partneri un 36 militārā mantojuma objekti Latvijā un Igaunijā. Projekta mērķi Projekta mērķis [...]
Lai popularizētu rakstnieka Herberta Dorbes mantojumu, Ventspils muzejs savas Facebook lapas ietvaros aicināja piedalīties akcijā „Kaķpēdiņu bulvāra skaistākās mūsdienu kaķu bildes”, kur interesenti varēja iesūtīt savu kaķu skaistākās fotogrāfijas. Tagad virtuālā izstādē balsošana ir noslēgusies - ir noskaidrota visuzrunājošākā kaķa fotogrāfija, kuras autore ir Agnese Žižmanova. Agnese saņems balvā Ventspils muzeja pārizdoto Herberta Dorbes pasaku [...]
Šoreiz vēstures otrdienā par vēsturisku mežģīņu darināšas tehniku - knipelēšanu. Mežģīņu darināšanas metodes mēdz būt dažādas un turklāt, ejot cauri vēstures līkločiem, tās nezaudē savu aktualitāti un rokdarbnieču interesi. Knipelēšana ir viena no populārākajām mežģīņu darināšanas tehnikām, kas prasa zināmas iemaņas un zināšanas, toties rezultāts ir apburošs. Knipelētās mežģīnes iegūst pinot, krustojot garus diega pavedienus, [...]
Ceturtdien, 30.aprīlī, Ventspils pilsētas dome atbalstīja projekta “Laivu nojumes būvniecība Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā” pieteikuma iesniegšanu projektu konkursā, lai pretendētu uz Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda (EJZF) finansējumu šīs ieceres īstenošanai. Laivu nojumes būvniecība nodrošinās muzeja krājuma saglabāšanu un tā pieejamību apmeklētājiem. Realizējot šo projektu, būs pabeigta nozīmīga un unikāla Piejūras brīvdabas muzeja ekspozīcijas daļa. [...]
Šogad maija sākums Latvijas vēsturē iezīmējās ar vienu nozīmīgu datumu - pagājuši 30 gadi, kopš Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šī deklarācija ir dokuments, ar kuru tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme un līdz ar to 1918. gada 18. novembrī proklamētā [...]
Svinot 1990. gada 4. maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” - lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti, cilvēki tiek aicināti to godāt kā Baltā galdauta svētkus, kas ir veids kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu. Atskatoties pagātnē, svarīgākais tajā laikā bija būt kopā, būt vienotiem ceļā uz kopīgu mērķi, [...]
Rakstnieka Herberta Dorbes muzeja krājumā nonācis nozīmīgs eksponāts – rakstnieka meitas Izoldes Veinbergas (1922-1987) 1976. gada 21. augustā rakstīta vēstule tēva māsai Martai par ciemošanos Latvijā, Ventspilī un tikšanos ar tēvu, māti, māsīcām, tēva māsu. Nelielam ieskatam: “Mīļā Martas tante! Es nu rakstu Tev un ceru, ka Tu pie izdevības pasveicināsi no manis visus radiņus. Es ļoti [...]
Vēstures otrdienā atskatīsimies simt gadu atpakaļ, kad 1. maijā varam atzīmēt Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienas simtgadi. Vēl nebija beigušās Brīvības cīņas, kad sākās darbs pie jaunās Latvijas valsts veidošanas. 1920. gada 1. maijā savu darbu sāka demokrātiski ievēlētā Satversmes sapulce, kuras galvenais uzdevums bija izstrādāt valsts pamatlikumu. Šo dienu atzīmējam kā valsts svētkus. [...]
