Ventspils Amatu māja rūpējas par nemateriālo kultūras mantojumu, restaurējot un sagatavojot darbam unikālu aužamo ierīci –Viļumsona stelles. Rit rūpīgs darbs, lai pirms simts gadiem patentēto izgudrojumu – pusautomātiskās aušanas stelles sakārtotu un varētu sākt apmācības darbam ar šo ierīci. Projektu “Seno amatu saglabāšana un interešu paplašināšana”, kura ietvaros plānoti ar stellēm saistītie darbi, atbalsta Kurzemes Kultūrkapitāla fonds.

Viļumsona pusautomātiskās vienpaminas stelles uzskatāmas par atpazīšanas zīmi steļļu konstrukciju attīstībai Latvijas teritorijā 20. gadsimta sākumā.

Ierasti stellēm ir sviru vai trizuļu sistēma, nīškārtas un paminas (divas un vairāk). Šos trīs elementus savstarpēji sasaistot un aušanas procesā minot paminas, veidojas audums un auduma raksts.

Savukārt Viļumsona stellēm ir vadības galva (sviru vai trizuļu sistēmas vietā), kas saistīta ar nīšu kārtām (līdz 32) un vienīgo paminu. Stelles raksturo vadības galvas tips – karšu sistēma, kas sastāv no daudzām noteikta izmēra kartona plāksnēm, uz kurām ar caurumiņu palīdzību tiek ieprogrammēts raksts ar musturu cērtamā palīdzību. Pateicoties šim principam, Viļumsona stellēs iespējams izaust dažādus platus (līdz pat 2,15 m) izstrādājumus ar sarežģītiem rakstiem, ko nav iespējams paveikt ierastajās stellēs.

Aušanas process notiek šādi: nominot paminu, tiek “lasīta” karte, attiecīgās nīškārtas paceltas, atspole ar pneimatiskās sistēmas palīdzību tiek izšauta no vienas puses uz otru, pamina nolaista un ar sistavu tiek piesists auda diegs.

Viļumsona stelles ir nozīmīgs izgudrojums un neatņemama aušanas attīstības vēstures daļa. Tas uzskatāms par notikumu, kura attīstības gaita tika pārrauta padomju laikā, jo pēc Otrā pasaules kara uz Viļumsona stellēm auda aizvien retāk. Pateicoties lielajam izmēram (platums 3,5 m, augstums 3 m), labākajā gadījumā tās tika noglabātas malkas šķūņos, klētīs. Kad tika likvidētas amatnieku darbības iespējas, stelles nereti tika sadedzinātas.

Pirms vairākiem gadiem Ventspils mākslinieks Andris Norītis uzdāvināja Amatu mājai Viļumsona stelles, kurām bija nepieciešams atjaunot vairākas detaļas. Stelles tika restaurētas, to veica restaurators un amatnieks Māris Cibuls.

Šobrīd projekta “Seno amatu saglabāšana un interešu paplašināšana” ietvaros Tautas daiļamata meistare aušanā Inese Mailīte un restaurators Māris Cibuls uzstāda sagatavotās perfokartes un noregulē stelles darbam. Inese Mailīte ir pirmā, kas pēc liela pārtraukuma pievērsa uzmanību Viļumsona stellēm, veica steļļu pētniecību un realizē apmācības. Līdz tam neviena Tautas lietišķās mākslas studija vai pulciņš, kuram piederēja Viļumsona stelles, nebija izrādījis īpašu interesi par šo unikālo Latvijā izgudroto steļļu atdzimšanas nepieciešamību. Pēc steļļu iekārtošanas Amatu mājā paredzētas  apmācības, kas nodrošinās šo zināšanu nodošanu tālāk un Ventspils tautas lietišķās mākslas studiju audējas un citi interesenti varēs savā darbā izmantot šo steļļu piedāvātās iespējas.

Pēteris Viļumsons (1872 – 1939) bija ievērojams amatnieks, pirmais latvietis, kurš bijis gan audējs, gan steļļu konstruktors. Viņš radīja un patentēja savu vienpaminu steļļu variantu, tādējādi ienesot Eiropas aušanas vēsmas arī Latvijā.