Kuģu signāllukturu restaurācija

Ventspils muzeja restauratori stāsta: Gaisma tumsā: signāllukturu restaurācija un izpēte Nozīmīga Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja kolekcijas daļa ir kuģu un laivu lukturi, kas krājumā nonākuši no Ventspils zvejnieku kolhoza “Sarkanā bāka” un piekrastes ciemiem. Muzeja kolekcijā esošie signāllukturi galvenokārt ir 20.gs. 60.-70. gados Vācijā rūpnieciski ražotie* petrolejas kuģu lukturi. Starptautiskie kuģošanas likumi nosaka signāluguņu lietošanu, lai nodrošinātu sazināšanos dažādos apstākļos, un, kuģojot apzinātu un novērtētu jebkuru situāciju. Tādēļ signāllukturi, kā zvejas palīglīdzekļi, ir bijuši nozīmīgi visos laikos. Lukturu izpēte Kolekcijā atrodami gan bortu uguns lukturi – ar sarkanu un zaļu stiklu, gan baltās topuguns lukturi – ar baltu stiklu. Visus VEB lukturus rotā misiņa zīmes, kas pirms restaurācijas tikpat kā nav saskatāmas biezo krāsas slāņu dēļ. Lukturi izgatavoti no skārda, krāsoti gaiši pelēkā krāsā. Vidū izliekta, labi slīpēta stikla lēca, kurai priekšā liek krāsainus stiklus - zaļas vai sarkanas gaismas iegūšanai. Daudzus lukturus klāj biezs eļļas krāsas slānis, pelēkā vai tumši zilpelēkā krāsā. Latvijai esot PSRS sastāvā, pelēkā krāsa zvejas kuģiem un laivām bija reglamentēta, lai nepieciešamības gadījumā varētu palīdzēt PSRS kara flotei. Krāsas klātas ar otu, redzami notecējumi, kas norāda uz to, ka veicot kuģa tehnisko apkopi, lukturi vairākkārt pārkrāsoti, lai nerūsētu. Dažiem lukturiem zem pelēkās krāsas kārtas saskatāma dažādu toņu zaļa eļļas krāsa. Iespējams, tie izmantoti kā zaļās bortu uguns lukturi. Krāsu kārtas vietām nolupušas, izžuvušas. Tajās vietās virsma korodējusi. Visvairāk korozija skārusi lukturu iekšpuses un pamatnes. Daļa lukturu vēlākā laika posmā pielāgoti elektrībai. Kā notiek restaurācija Restaurācijas procesā lukturus attīra no netīrumiem, attauko. Veic pakāpenisku krāsu slāņu noņemšanu izmantojot gēlu, kura sastāvā ir šķīdinātāji. Ar krāsu aizķepušo lukturu durtiņu attīrīšanai izmanto fēnu. Dažiem lukturiem tiek atstāta pelēkās vai zaļās krāsas kārta, ja tā pie metāla virsmas turas labi un nav atlupusi, kā arī zem tās nav redzams korozijas slānis. Korozijas skartās vietas tīra ķīmiski, pasivē (neitralizē ķīmiskā procesa paliekas uz virsmas), skalo un žāvē. Tīra mehāniski. Uz metāla virsmas izveido aizsargpārklājumu (veido slāni aizsardzībai pret koroziju). Ar signāllukturu restaurāciju iepazīstināja Ineta Niedola – Metāla izstrādājumu un arheoloģiskā materiāla restauratore – meistare. * “VEB Schiffslaternenwerk Ueckermunde”

Lorem ipsum