To, kādā vecumā 19.gs. Ventspils strādnieks veidoja ģimeni, ietekmēja arī tautas tradīcijas. Piemēram, zemnieki pirms divsimt gadiem, laulību slēgšanu līdz 20 gadu vecumam uzskatīja par nevēlamu. Savukārt, 1897. gada tautas skaitīšanas dati liecina – vīrieši laulībā stājās galvenokārt 30-35 gadu vecumā, bet sievietes 20-25 gadu vecumā. Strādnieku ģimeni parasti veidoja divas paaudzes – vecāki un neprecētie bērni. Izveidojot ģimeni, vīrs bija vecāks par sievu, tātad labāk pazina dzīvi, labāk orientējās sabiedriskajās pārmaiņās, un – galvenais – viņš bija ģimenes materiālās labklājības galvenais nodrošinātājs, tādēļ vīrietim joprojām bija vadošā loma ģimenē.

Krievijas impērijas tautas skaitīšanas dati liecina, ka 1897.gadā ir tikai 10 meitenes, kas aprecējušās līdz 19 gadu vecumam, un tikai diviem puišiem ir “sagrozītas galvas”. Vislielākais precēto pāru skaits bijis vecumā no 30-39 gadiem.

19.gs. beigās šķiršanās joprojām sabiedrībā netiek atbalstīta un tikai retais pāris nolemj šķirties. 1897. gadā Ventspilī ir šķīrušies 25 pāri, kas veido 1,85 % no visiem precētajiem. Vislielākais šķirto pāru skaits Ventspils iedzīvotāju starpā ir vecuma grupā no 40-49 gadiem. Šķiet, ka pusmūža krīze ietekmējusi arī mūsu senčus.

Pēc arhīva datiem Ventspilī, no 1880. līdz 1900. gadam ir notikušas vairākas ebreju[1] izcelsmes ģimeņu šķiršanās. Piemēram, 1880. gadā kāds drēbnieks Arje Samuelsons (27 gadus jauns) šķīries no savas 20 gadīgās sievas kuldīdznieces Leas Līnas Branenbergas. Kā šķiršanās iemesls minēts “Apņemšanās trūkums laulībai”, kas esot bijis viens no populārākajiem šķiršanās iemesliem ebreju ģimenēs.

Ventspils prese 20.gs. 30.gadu par latviešu ģimenēm savukārt rakstīja: “Ja latviešu dzimstība strauji necelsies, tad daudz kas no mūsu sapņiem un centieniem paliks neizpildīts. Mums jāsāk nopietni domāt par šo jautājumu. Kad latviešu ienācēji no laukiem pagājušā gadu simtā cēla jauno Rīgu, Liepāju, Jelgavu, viņi vairumā nāca no daudzbērnu ģimenēm. Iedzīvotāju pārpalikums no laukiem devās uz pilsētām un še uzcēla jaunu dzīvi. Šie jaunie pilsētnieki bija mūsu tautas enerģiskākā, uzņēmīgākā daļa, viņu vidū lutekļu nebija, un kas bija, tie ātri nogāja “dibenā.”” (“Ventas Balss” Nr. 50, 07.05.1938.)

©Ventspils muzejs, Dace Kamela

Foto no Ventspils muzeja krājuma: Fricis Bergmanis – Popes muižas kalps ar meitām. Dzīvoja Popes Zetiņkalnos. No kreisās Zelma, Līze, Fricis, Vilhelmīne ap 1902.g.

[1] [1] http://usdine.free.fr/divorcesvindava.html