Turpinām ieskatu Ventspils muzeja vēsturē Aktivizējas muzeja zinātniskais darbs un krājuma komplektēšana. Tajā mēģināts iesaistīt sabiedrību, īpaši skolu jaunatni. Īpaša uzmanība veltīta lībiešu materiālās kultūras pētniecībai. Sākas Sārnates apmetnes izpēte Ludmilas Vankinas vadībā. Ventspils muzejs piedalās arheoloģiskajos izrakumos Talsu Vilkumuižas ezerā (gan jāatzīmē, ka Sārnates un Talsu izrakumi nav Ventspils muzeja organizēti un šie materiāli Ventspils muzejā nenonāk). Muzeja krājums papildinās ar etnogrāfijas priekšmetiem, tautas apģērbiem, arheoloģisko materiālu. Krājuma komplektēšanas darba rezultātā rodas pamats vēlākai brīvdabas muzeja ekspozīcijai – stāstam par Kurzemes piekrastes zvejnieku dzīvi. Nodibināti kontakti ar dažādām vēstures pētniecības institūcijām, Latvijas muzejiem. Jāpilda padomju laika uzstādījumi – kolektivizācijas, sociālistiskās rūpniecības pētniecība un propaganda. 1955.gadā muzejam piešķir zinātniskā darbinieka štata vietu, kura galvenais uzdevums ir krājuma sistematizēšana un uzskaite. Sakarā ar Lielās Oktobra revolūcijas 40. gadadienu (1957.gadā), muzejs sarīko plašu izstādi, kurā bez sociālisma sasniegumu propagandas atspoguļota arī pilsētas un novada vēsture. Šo desmitgadi varētu saukt par muzeja atjaunošanas posmu. Tiek vākti un komplektēti muzeja priekšmeti, apdzīvota jauniegūtā ēka Akmeņu ielā. Ekspozīciju un izstāžu darbā nevar izvairīties bez nodevām padomju ideoloģijai. To visu dara viens cilvēks – muzeja direktors, kura vienīgais padotais – apkopēja.