Sveicam mūsu sekotājus svētkos! #ventspilsmuzejalasītava un #vēsturesotrdiena lasītājiem piedāvājam nelielu rakstiņu no laikraksta “Ventas Balss” (1937.g.) Foto izmantotas pastkartes no Ventspils muzeja krājuma.

Piejūras brīvdabas muzeja meitas Made un Veldze pin vainagus, dzied dziesmas… Tuvojas Jāņi!

Muziņš gatavojas perfektai Jāņu dienai

Dārzi izravēti, mājas sakoptas. Arī Līgo diena paies vienos darbos. Muziņš gatavs palīdzēt ikvienam, lai svētki būtu izdevušies. Nedaudz no Muziņa pierakstiem:

“Jāpušķo māja. Māju dekorē ar pīlādžu zariem aizsardzībai, bērzu meijām un Jāņu zālēm. Mājās izkaisa kalmes, kas nepatīk blusām. Zari jāvelk mājās aiz galotnes, lai nenoskauž.

Dziedādamas meitas lasa Jāņu zāles, pin svētku vainagus, kas simbolizē sauli, auglību un bezgalību. Pēc tā kādi ziedi vainagā var noteikt kāda meita:

• ja iepītas margrietas, jānīši, nārbuļi, madaras, āboliņš – meita nākusi svinēt un priecāties;
• ja iepītas smilgas – šī būs kautrīga;
• ja rozes – lepna.

Vainagus pin arī lopiem, ar tiem dekorē māju, dāvina puišiem. Puišu vainagiem par pamatu izmanto ozola zarus, lai tie būtu stipri kā ozoli. Ar vainagiem meitas zīlē nākotni – vainagus met ozolā (ar kuru reizi uzmet pēc tik gadiem precēsies) vai peldina upē (ja vainagi saskaras, meita apprecēsies).
Sievām uzticēta Jāņu siera gatavošana – siers kā pārticība, saticība, prieks, laime, visi viens otru mīļos kā siera kunkuliņi.

Vīri gatavojas uguns rituāliem. Kārto ugunskurus, gatavo lāpas, uguns ratu – riteni, taisa īpašu Jāņu ugunskuru – pūdeli – kārts ar malkas grozu, uzvelk augstākajā vietā nostiprina, aizdedzina ar uguns bultām mērcētām sveķos, kuras izšauj ar loku.

Ugunskurus aizdedzina saulei rietot.
Līgošana sākas, kad paēstas vakariņas, uzvilktas svētku drānas. Līgotāji dziedās, dejos, spēlēs spēles, darīs visādas dīvainas lietas, cienāsies pie pilna galda, negulēs visu nakti līdz pat saullēktam, kad jāiet rasā mazgāties.

Nu man jāiet līgot! Priecīgus svētkus!

Jūsu Muziņš”