Šodien – pavasara saulgrieži,- mostas auglības spēki, diena kļūst garāka par nakti un gaisma svin galīgo uzvaru pār tumsu! Pavasara atnākšanu tautas tradīcijās iezīmē vairākas svinamās dienas – Ģertrūdes (arī Kustoņu), Benedikta, visbeidzot – Lielā un Māras diena. Tas ir laiks, kad jāsmeļ no dabas enerģija un sekojot tradīcijām un ticējumiem, pasargāt sevi no vīrusiem, jo daba dod daudz resursu no kā smelties, īpaši saulgriežos. Dzenam slikto prom un labo paturam!

Lībiešu tradīcijās Lieldienu rītā puiši un meitas pirms saullēkta skrien mežā, sagriež rīkstes un egļu zarus. Mājās pārnākuši, viņi skrien uz stalli un ar rīkstēm per lopus. Tad iet istabā un, ja atrod vēl ļaudis gultās, tad tāpat ieper arī viņus, ko neviens neņem ļaunā.
Agrā rītā uz jūrmalas kāpām pie izpušķotas eglītes vai “putnu krūma” gāja putnus modināt, tad visi sapulcējušies dziedāja: “Či-ča, putniņi, či-ča putniņi, nu jums laiks augšā celties! Lielas plekstes mūsu jūrā, mazas plekstes citā jūrā; labi laiki mūsu pusē, vētras, krusas citā pusē!” Kad beidz dziedāt katrs saņem gardumus un kaut ko arī liek putniņiem egļu zaros.”

Vairāk par lībiešu folkloru – Valda Marija Šuvcāne “Lībiešu folklora”, Jumava