Rakstnieka Herberta Dorbes muzeja krājumā nonācis nozīmīgs eksponāts – rakstnieka meitas Izoldes Veinbergas (1922-1987) 1976. gada 21. augustā rakstīta vēstule tēva māsai Martai par ciemošanos Latvijā, Ventspilī un tikšanos ar tēvu, māti, māsīcām, tēva māsu.

Nelielam ieskatam:

“Mīļā Martas tante!

Es nu rakstu Tev un ceru, ka Tu pie izdevības pasveicināsi no manis visus radiņus. Es ļoti priecājos par visām dāvanām, un mīļš paldies vēlreiz par visu visiem. Tavs lakatiņš man ļoti patika, Tu jau nevarēji zināt, ka man tieši tā zilā krāsa ir ļoti iemīļota. Nu man tiešām ir lakati: Valija un mamma arī man uzdāvināja. Starp citu, Valija paņēma līdz uz Rīgu no tās tortes, ko Tu un Lukrecija cepāt, mamma ēda un slavēja, ka ļoti garšīga.”

Vēstulē pateicības vārdi, prieks par tikšanos un ilgas jau pēc nākamās apciemošanas reizes, tāpat stāsts par ceļu atpakaļ uz mājām – Upsalu. Jau 1944. gada rudenī Izolde Dorbe, ģimenē saukta par Izu, 22 gadu vecumā devās bēgļu laivā pāri jūrai uz Zviedriju, kur viņa sāka dzīvot un vēlāk strādāja par juristi Upsalā.

Vēstuli muzejam dāvināja Herberta Dorbes māsas Martas mazmeita Maija Kiseļus.