To, kā Lieldienas svin mūsdienās, ir zināms, bet kā pirms 100 gadiem Ventspilī tika svinēti šie svētki? Ventspils muzejs piedāvā ielūkoties tā laika drukātajā presē, kas sniedz gana plašu ieskatu dažādajos izrīkojumos, priekšlasījumos, bazāros un svētku ballēs.

Izrīkojumi un priekšlasījumi (1925. gada ”Ventas Balss”)

Teātrs. Lieldienas svētkos gaidāms vērtīgs repertuārs. Kā vērtīgākais darbs parādīsies A. Brigaderes luga ”Ilga”. Tajā raksturoti šī laika, tā sauktās “brīvās sievietes”tieksmes pēc kā labāka, pilnīgāka, kura ar mieru piederēt vīrietim tikai zem tiem noteikumiem, ja tiek ziedots -viss par visu. Bet dzīve velk citas konsekvences un viņai, šai meklētājai jāaiziet bojā pašai savu mērķi nesasniegušai, jo sievietei nav nekā postošāka, ja tai aiz muguras paliek “pagātne”. Nav aizmirsti arī mazie skatītāji. Arī tiem gaidāms savs prieks. Svētku otrā dienā izrādīs A.Brigaderes jautro pasaku “Sprīdītis” ar M.Bērziņu titula lomā. Tā ir pasaka pie kuras ir vienmēr saistīta bērnu fantāzija un nekas nepaliek viņiem neizprasts. Turpretī otro svētku vakarā jautrības cienītājiem arī tiek gatavots savs baudījums. Tā būs R.Gretča asprātīgā komēdija “Diķerpodu mantinieki” (Tirāns). Viela smelta no tām aprindām, kuras pēc sava tuvinieka nāves neatlaidīgi cenšas tikt pie mantojuma tiesas, bet aizvien piedzīvo rūgtāko vilšanos, sevišķi šai gadījumā, kad nelaiķis par vienīgo universālmantinieku iecēlis savu plušķi-suni ap kuru grozās lugas turpmākā darbība.

Lībiešu kora viesošanās un koncerts Ventspilī. Trešajos Lieldienas svētkos pie mums Ventspilī būs interesants izrīkojums- lībiešu dziesmu un mūzikas vakars, pie kam, vakaru atklājot, tiks sniegtas arī ziņas par lībiešu vēsturi, viņu dzīves baltām un nebaltām dienām. Šāds vakars pie mums tiek rīkots pirmo reizi un te nu mums būs laba izdevība tuvāki iepazīties ar šo tautu, kura citreiz bijusi stipra un diezgan varena. Dziesmu teksts tiks iepriekš pārtulkots latviski, tāpēc arī būs zināms un saprotams, par ko viņi dziesmās izteiks savas jūtas. Kā zināms, nesen atpakaļ viņi viesojās Rīgā, Tallinā un Tartū un visur viņi tika uzņemti ar lielu sajūsmu.

Bazaru-koncerti-baletu ar saviesīgu vakaru un raibu raibām piedevām sarīko otros Lieldienas svētkos, 13.aprīlī 1925.g. Vācu Amatniecības biedrības telpās sporta biedrības “Spars” dāmu komiteja. Bagātais un kuplais bazārs apsola bagātu lomu ložu vilcējiem. Visas lozes pilnas uz dažām pat divi vinnesti. Biedrības dāmas nav žēlojušas pūliņu, lai katrs pilsonis no bazāra aiziet pilnām rokām un apmierinātu sirdi. Saviesīgs vakars sāksies ar saistošiem koncerta un baleta priekšnesumiem.

Izrīkojumi un priekšlasījumi (1927. gada ”Ventas Balss”)

Čakstes tēva piemiņas vakars trešos Lieldienas svētkos, Latviešu Biedrības zālē, sola vērtīgu baudu. Savas atmiņas personīgi pastāstīs un aizgājušā valsts galvas lielo personību raksturos Saeimas deputats Kristaps Bahmans. Pateicoties Čakstes tēva tuvo darba biedru bij.Krievijas I, valsts domes deputata notara I.Kreicberga un bij. Tautas padomes sekretāra G.Bites laipnai pretimnākšanai, tiks nolasītas minēto autoru interesantās atmiņas par dižā Zemgales ozola dzīvi un darbu. Dziesmās aizgājēju suminās dramat. Baritons Fricis Putns, brīvmākslinieks pieanists A. Dilmans, Jaunības Draugu biedrības un Policijas darbinieku biedrības apvienotie kori.

Garīgs Lielās Piektdienas koncerts. Jaunības Draugu biedrības korijau ilgāku laiku nopietni strādā, pūlas pēc vērtīga darba. Ar lielu sajūsmu sājās pie darba un kaut gan tas prasa daudz pūļu, tomēr neatlaidīgi to turpina un nu tagad šo darbu vēlas mums rādīt Lielās Piektdienas vakarā ev.lut.draudzes dievnamā, garīgā koncertā, priekšā ceļot Haidna oratoriju “Pestītāja septiņi vārdi pie krusta”. Kas ir šīs oratorijas kodols? Tas, man šķiet, izteikts sekojošos vārdos: Ja ar citreiz krusts mūs nospiež, Jēzus krusts mums laimi nes… Kurš gan ir bez sava krusta? Kuru nespiež smaga nasta? Mūsu vainas – tas nospiež. Un tad mēs pie Viņa nesam grēkus, asras raudādami: žēlo, piedod, sūti spēkus;pie Tevis gribam palikt: glābi mūs no pazušanas… A.(1927.g. Ventas Balss)

Gluži kā Lieldienu pastkartiņās. Kāda A.Z. no Užavas 2.aprīlī (1925) ievedusi pilsētā pārdošanai olas. Uz tirgus laukuma pircēji apšaubījuši olu svaigumu un kāda no pircējām divas olas pārdūruse, pie kam olās atradušies aizperēti cāli. Z. Nodota policijai, dēl saukšanas pie atbildības par nederīgu olu pārdošanu.

Izrīkojumi un priekšlasījumi (1932.gada ”Ventas Balss”)

Svētku repertuārs vietējā Latviešu Teātrī. Lieldienu pirmos svētkos, 27. martā, plkst.2 dienā, par tautas izrāžu cenām pēdējo reizi atkārtos Jūlilja Peteriona oriģinālkomēdiju “Pieklīdušais zaķēns” . Šī ir viena no labākām autora pēdējā laika lugām un ļoti asprātīgi attēlo pilsoņu vecmodīgo aizspriedumu un jaunlaiku cilvēku sastapšanos, kurā galveno lomu izspēlē atjautīga sieviete, palikdama par “pieklīdušu zaķenu”. Vakarā, plkst.7pirmizrāde Jāān Jaunsudrabiņa lugai ”Jo pliks, jo traks”, sakarā ar viņa 35 gadu darbības atceri. Autora vārds ir tik sirsnīgi pazīstams un mīļš visiem latviešiem jau no viņa “Baltās grāmatas” laikiem, ka būtu nepiedodami neredzēt arī šo vienīgo lielāko Jaunsudrabiņa amizanto lugu. Jo plikie un trakie autora traktējumā ir pārspīlēta pilsētas jaunkundze, kura ar precības sludinājumiem laikrakstos meklē sev piemērotu vīru un no otras puses – krietns lauku jaunsaimnieks, kurš var šo bagāto brūti iegūt, bet atsakās no viņas un izrādās itkā ”pliks un traks”. Jaunsudrabiņa daiļā valoda un tautu dzīves izpratne ir nenoliedzama, un tādēļ šī komēdija ir sevišķi interesanta, pat ētiski audzinoša, rādīdamam pilsētas negatīvos tipus. Abonentiem uz šo izrādi derīga biļete Nr.10.- Otros svētkos, 28.martā plkst.2 dienā atkal tautas izrāde par niecīgu ieejas maksu. Pēdējo reizi atkārtos ļoti amizanto, jautro Konnera komēdiju 3 cēlienos ”Ērikas gudrības grāmata”, kurā no sākuma tikai Ērika, bet vēlāk arī visi ģimenes locekļi pat visi ventspilnieki atkārtoja: ”Nav vērts raudāt par izlietu pienu, jo tas satura daudz ūdeņa”. Vakarā plkst.7, arī pēdējo reizi atkārtos Bela Šēnes kaisles, mīlas, dziesmu un mūzikas piesātināto ungāru komēdiju 3cēlienos ”Zem dienvidu saules”, kura pirmizrādē skatītājiem ļoti patika ar savu intriģējošo saturu un komiskām situācijām. Tā kad teātra apmeklētājus svētkos gaida vispusīga bauda.