Latviešu
Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī līdz pat martam būs skatāma izstāde “Nolakotā pasaule”, kas iepazīstina ar tradicionālajiem japāņu sadzīves priekšmetiem, kuru rotāšanai izmantota japāņu laka. Ventspils muzejs vēlas sniegt ieskatu šajā izstādē, kamēr nav iespējams to apmeklēt klātienē.
Japāņu laka tiek iegūta no sumahu dzimtai piederošā uruši jeb lakas koka Toxicodendron vernicifluum – tā viens no tuvākajiem pazīstamākajiem “radiniekiem” ir mango.
Lakas koka sveķus iegūst, lakas koka stumbrā veicot vairākus iegriezumus.
Pelēcīgie, salīdzinoši ūdeņainie sveķi ir vācējiem bīstami – ne velti koka latīniskais nosaukums ir “toksiskais koks”( toxicodendron). Tajos ietilpstošā viela urušiols izraisa smagu ādas dermatītu. Tiesa, saskarsmē ar skābekli, sveķi strauji polimerizējās un sacietējusī kārtiņa ir cilvēka veselībai pilnīgi nekaitīga.
Uruši
Sacietējusī, plastmasai līdzīgā kārta, kādu veido polimerizējušies uruši sveķi, jau izsenis piesaistījusi Dienvidaustrumāzijas tautu, bet it īpaši – japāņu – uzmanību. Uruši sveķu īpašības pamanītas jau akmens laikmetā, kad Japānas salu iedzīvotāji izmantoja tos akmens bultu un šķēpu smaiļu iestiprināšanai koka kātos. Vēlākajos gadsimtos uruši lakas pielietojums strauji attīstījās. Uruši lakas kārtiņa, kas labi savienojas ar jebkuru materiālu, nodrošina ideālu aizsardzību pret ārējo apstākļu bojājumiem.
Ar laku pārklāja ne tikai koka izstrādājumus – lakoja arī metālu – ieroču un aizsargbruņojuma daļas, samuraju cepures -, papīru – darinot pat lakotus papīra šķīvjus, audumu, keramiku. Uruši laku militāriem mērķiem (aizsardzībai pret koroziju) izmantoja pat vēl Otrā pasaules kara laikā.
Lakošanas tehnikas
Laika gaitā tika izstrādātas daudzveidīgas uruši lakošanas dekoratīvās tehnoloģijas. Sākotnēji ar šķīdinātāju sašķidrinātie sveķi tika uzklāti bez jebkāda krāsu pigmentu piejaukuma, veidojot puscaurspīdīgu lakojuma kārtu. Lai iegūtu dekoratīvi iespaidīgāku lakojumu, lakai pievienoja dzelzs oksīdu, iegūstot piesātināti melnu, spīdošu pārklājumu. Pēdējos trīs – četrus gadsimtus iecienīto sarkano lakas krāsu ieguva ar dzīvsudraba oksīda palīdzību. Pakāpeniski attīstījās arī dekoratīvas tehnoloģijas, kurās lakai pievienoja gan dārgmetālu – zelta un sudraba – pulveri, gan perlamutru. Perfekta lakota izstrādājuma darināšana bija un joprojām ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Minēts, ka sarežģītāko uruši lakas izstrādājumu izgatavošana varēja prasīt pat 10 gadus!
Lai gan pamatprocess – sākotnējo kārtu uzklāšana, žāvēšana un pulēšana – gandrīz nekad neatšķīrās, tālākajā dekoratīvajā apstrādē izšķīra vairākus tehniski mākslinieciskos risinājumus.
Dažas populārākās no daudzajām tehnikām un stiliem:
Maki-e – zīmējums vai ornaments uz lakotas virsmas tiek veidots, izmantojot laku, kurai ar bambusa caurulīti vai otu uzklāj plānu zelta vai cita metāla pulveri. Izveidotais dekors parasti ir nedaudz reljefs, lakojuma kārtas vairākas.
Raden – lakā, parasti melnā, tiek iestrādāts perlamutrs, veidojot vai nu raibu rakstu, vai noteiktu zīmējumu.
Chinkin– lakotā virsmā ar smalku kaltu tiek iegravēts ornaments vai zīmējums, padziļinājuma līnijā ieklāta neiekrāsota laka un uzklāts lapu zelts vai zelta pulveris. Pēc pulēšanas virsmā redzams iegravēto zelta līniju raksts.
Negoro – tehnika vai stils, kurā melnajai pamatkārtai uzklāj plānu, neregulāru sarkanas lakas kārtu. Atsevišķās vietās redzamā melnā slāņa punkti vai līnijas rada dabiska, ar vecumu saistīta nodiluma iespaidu.
Tsugaru – tehnika, kurā laka tiek neregulāri biezi uzklāta un pulēta daudzās kārtās, veidojot savdabīgu neregulāru rakstu. Nereti iegūtais dekoratīvais klājums pēc līdzības tiek dēvēts par “rīsu sēnalu rakstu”.
Sakazuki – sake trauks, koks, laka maki-e tehnikā, 20.gs. pirmā puse. Neparasti plāni izvirpotie lēzenie koka trauki – sakazuki – bija paredzēti sake baudīšanai, parasti svinīgos pasākumos (jaungada svinībās, sinto laulību ceremonijās u.c.). Maki-e tehnika saistījās ar reljefa zīmējuma, parasti ar zelta laku, veidošanu uz pirms tam nožuvušas lakas virsmas. Bieži uz lakas izstrādājumiem attēloti ziedoši plūmju zari, bambuss un priede, kas simbolizēja izturību, spēku un patstāvību. 
Lakots papīra trauks, bambuss, papīrs, laka. Mūsdienu suvenīrizstrādājums. No bambusa veidotam karkasam pārvilka un nolakoja papīru, radot ne vienreiz vien izmantojamu izturīgu trauku. Šajā izstrādājumā savienojās gan tradicionālā japāņu papīra (izmantots sens rokraksta fragments) neparastais izturīgums ar uruši lakas aizsargājošajām īpašībām. 
