Ventspils muzejs meklē noderīgos padomus dažādos resursos – reizēm var likties kuriozi, reizēm apšaubāmi, reizēm izmēģināmi. 1936. gadā izdevniecības J.Grīnbergs izdotajā M. Ķeņģis grāmatā ”Apkoptā māja” tiek reklamēta benzīna lietderība, proti, visbiežāk apģērbu ķīmiskai tīrīšanai mājas apstākļos tiek lietots benzīns. Lūkosim, kā to lietot.

Ar benzīnu var rīkoties dažādi. Ar mīkstu drēbju suku, mērcot to pastāvīgi benzīnā, nosukā visu apģērba gabalu pa audumam, sevišķi ievērojot netīrākās vietas. Zīda priekšmetus nevar sukāt ar suku, jo tie paliek plūksnaini. Tos noberž ar benzīnā samērcētu mīkstu lupatiņu vai vates kušķīti. Pēc iztīrīšanas, priekšmetus uzliek uz drēbju pakaramiem, dēļiem vai kārtīm un izliek svaigā gaisā izvēdināties un izžūt.

Ļoti netīrus priekšmetus un mazākus gabalus var benzīnā mazgāt. Tos ieliek kādā emaljētā vai glazētā māla bļodā, pārlej ar benzīnu un pārsedz ar drānu vai vāku. Pēc 5-10 min. priekšmetu benzīnā izspaida, pēc vajadzības pārliek otrā traukā un atkārto tīrīšanas paņēmienu. Beigās priekšmetu izliek svaigā gaisā, bet benzīnu salej pudelē uzglabāšanai. Uz pudelēm jāuzliek uzraksti, lai lietojot neiznāktu pārpratumi.

Benzīns šķīdina visus tauku, sveķu, eļļas traipus un neatstāj sliktu iespaidu uz šķiedras stiprumu un krāsu.

Atgādinām, ka nemākulīgi ķeroties pie traipu izņemšanas no mazas nelaimes var iztaisīt lielāku, – galīgi sabojāt tīrāmo apģērba gabalu vai nerastos kāda cita nelaime. Benzīns ir uguns nedrošs.