Vēl tikai līdz 5. jūlijam Livonijas ordeņa pilī mūs priecē etnomuzeja „Cepures pasaule” izstāde, kurā skatāmas galvassegas no dažādām pasaules vietām. Viena no tādām ir tibiteika – raksturīga Centrālāzijas iedzīvotāju – bērnu, jaunu sieviešu un vīriešu galvassega, kas pasargā galvu no karstajiem saules stariem.

Izstādē „Cepuru pasaule” ir skatāma 21.gs. tibiteika, kādu valkā uighuru tautas iedzīvotāji – musulmaņi, Ķīnas Ksindžiangas autonomā apgabalā, – cepurīte ar melniem un brūniem rakstiem uz gaiša fona un melnu apmalīti.

1956. gada rokdarbu grāmatā* autori ierosina šādu cepurīti vienkāršotā veidā izgatavot pašiem: „Galvas segu, – apaļu cepurīti (tibiteiku) katrs var pagatavot pats. To var izrotāt ar rakstu – izšuvumu.”

Kā pagatavojama šāda cepurīte? Noteikti ir nepieciešams izvēlēties atbilstošu audumu un drosmīgi ķerties klāt darbam.

Vajadzīgs blīvs, audums virsdrēbei un smalks, gaišs audums oderei. Izmērām galvas apkārtmēru nedaudz virs ausīm; iegūto skaitli dalām ar četri. Tad izgriežam no auduma četrus piecstūrus,  kuru pamats ir vienāds dabūtajam cm skaitam, bet augstums – par 1-1,5 cm mazāks. Šādi izmēri būs papīra piegrieztnei, bet četrus vajadzīgos auduma gabalus mēs izgriezīsim pēc šīs piegrieztnes, katrā malā uzlaižot vīlei puscentimetru auduma. Ja vēlas izšūt rakstu – tas ar spilgtiem, krāsainiem diegiem jāšuj tūlīt pēc piecstūru piegriešanas. Katrs piecstūris jāizrotā ar vienu un to pašu rakstu.

Tālāk jāsašuj piecstūru sānu malas ar vīlēm kreisajā pusē; izgludināsim ar karstu gludekli. Tādā pašā veidā ir jāpiegriež arī odere, tai vajadzīgs plāns, gaišs audums, vīles jāšuj virspusē. Pēc tam mēs novietojam oderi cepurītes iekšpusē un ar smalkiem dūrieniem piešujam to pie sānu vīlēm. Oderes apakšējo malu piešujam pie cepurītes nolocītās malas, izgludinām ar karstu gludekli. Cepurīte gatava.

*Žilkina A., Žilkins V. Rokdarbi. – Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1956.g.

Vairāk par izstādi lasīt šeit:
http://muzejs.ventspils.lv/izstade-cepuru-pasaule/