30.jūlijā, 11-15 Amatu mājas pagalmā suitu sievas Taigas Reķes vadībā tiks cepts žograusis

Lai izceltu kulinārā mantojuma nozīmi amatniecības tradīcijās, Amatnieku festivālā Amatu mājai -15 tiks cepts gardais sklandrausis jeb žograusis. Sklandrausis ir tik svarīgs, ka kļuvis par pirmo Latvijas produkts, kas 2013. gadā ieguva Eiropas Savienības kvalitātes zīmi “Garantēta tradicionāla īpatnība”. Un īpaši nozīmīgs tas ir Kurzemei,- sklandrausis ir daļa no kurzemnieku identitātes.

Kā radies rauša vārds?

Lībiskajā dialektā: sklandrouš, no kuršu: sklanda — ‘žoga kārts, zedeņu žogs, nogāze, nokalne’; lībiešu: sūrkak, daudzskaitlī: sūr kakūd. Nosaukumu veido saliktenis no vārdiem “sklanda” un “rausis”. Vārds “rausis” ir viens no senākajiem apzīmējumiem krāsnī ceptiem mīklas ēdieniem. Tas cēlies no darbības vārda “raust” – apbērt, norādot uz to, ka raušu pagatavošana bijusi ļoti vienkārša: tie ierausti karstos pavarda pelnos vai saraustās krāsns oglēs.  Savukārt, “sklanda” ir sens kuršu valodas vārds, kas nozīmē ‘žoga kārts, zedeņu žogs’. Arī mūsdienās Kurzemē ir īpašs žoga veids, kas tiek saukts par sklandu žogu. Sklandrausi sauc arī par žograusi un dižrausi.

Kas rausim vidiņā?

Kad 16. gadsimtā Kurzemes hercogistē ievesti un sākti audzēti burkāni, bet pēc 17. gadsimta — arī kartupeļi, plāceņus papildināja burkānu-kartupeļu pildījums. Pamatni veido neraudzēta rudzu miltu mīkla. Pildījumam izmanto kartupeļu un burkānu masu, ko var papildināt ar citām sastāvdaļām – sviestu, krējumu, cukuru, olām, mannu un citām. Virspusē var būt uzziesta arī krējuma kārta, uzkaisīts kanēlis vai ķimenes.

Senākā rauša recepte

1893. gadā laikraksta “Austrums” 6. numurā kāds B. kungs ir sniedzis pirmo rakstiski fiksēto sklandraušu recepti: “Sklandrauši jeb dižrauši. Dundagā, sastāvdaļas šādas: ‘apakša’, iz cieti mīcītas rudzu mīklas plāni izrullēta, apaļa, ar uzlocītām malām; ‘dižvirsa’ – miežu milti, iemaisīti rūgušā pienā – lejama uz ‘apakšas’, ‘mazvirsa’, iz vārītiem rāceņiem, vaj burkāniem, smalki sadruķētiem un iemaisītiem krējumā, vaj saldā pienā, lejama uz ‘dižvirsas’.” Tieši Dundagā 2015.gada 21.jūlijā notika Sklandraušu festivāls.

Kam pieder rausis?

Sklandrausis tiek uzskatīts par tradicionālu kurzemnieku ēdienu. Suiti to uzskata par savējo un dēvē arī par suitu rausi. Tomēr pastāv uzskats, ka sklandraušu cepšana Kurzemē un Zemgalē pārņemta no lībiešu tradicionālās virtuves, jo līdzīgus raušus gatavo arī citas somugru tautas, piemēram, somi un karēļi. Somijā tradicionālais “Karjalanpiirakka” (no somu valodas ‘Karēlijas rausis vai pīrāgs’) ir radies 17. gs., un tas pazīstams arī Zviedrijā, Igaunijā un Krievijas ziemeļos.  

Kādas ir mūsdienu iecienītās rauša receptes?

To mēs labprāt uzzinātu! Sūtiet savas sklandu raušu receptes ar foto uz e-pastu: [email protected] līdz 27.jūlijam un piedalies konkursā “Tīkamākais sklandrausis” – Amatu mājas darbinieki izvēlēsies vienu konkursā iesūtīto recepti, kuras autors tiks pie pirmā žograuša Amatu mājas svētkos 30.jūlijā!